Ar kalendāru un kompasiem uz Dienvidāfriku

jeb kā orientējas jauns ceļotājputns

Varis Liepa

Sarkanrīklīte. Foto: S. Bērziņa / selgasfoto.lv

Jau apmēram 300 gadu pirms mūsu ēras sengrieķu zinātnieks un filozofs Aristotelis zināja, ka daļa putnu sugu ap rudens saulgriežiem aizceļo un ziemu pavada dažādā attālumā no izšķilšanās un ligzdošanas vietām. Izpratne, cik augstas ir ceļotājputnu orientēšanās spējas, cilvēkiem radās vien pēc vairāk nekā 2000 (!) gadiem. Tā patiesībā varēja rasties tikai tāpēc, ka dāņu skolotājs H. Mortensens 19. un 20. gs. mijā izdomāja un ierosināja putnu gredzenošanu. Uzkrājoties gredzenoto putnu atradumiem, atklājās kas tāds, kas agrāk būtu izklausījies kā Minhauzena nevaldāmākās fantāzijas. Atradumi liecināja, ka pat no vistālākajām ziemotnēm, vai tās atrastos 10 000 kilometru tālajā Dienvidāfrikā, 7000 km Indijā, vai 6000 km ekvatoriālajā Āfrikā, daudzu sugu pirmā gada putni atgriežas izšķilšanās apvidū, bet ligzdojušās mātītes – iepriekšējo ligzdvietu apkārtnē ar apbrīnojamu precizitāti, ievērojot nolidotos attālumus. Bet tēviņi, kas daudzām sugām ir ligzdošanas vietu aizņēmēji un sargātāji, atgriežas tieši uz iepriekšējā gada sekmīgo ligzdvietu! Neticamie, bet tajā pašā laikā neapstrīdamie gredzenošanas rezultāti, protams, ļoti rosināja ceļotājputnu orientācijas spēju pētīšanu.
Summary in English

Lasīt rakstu:

WWF: Ar kalendāru un kompasiem uz Dienvidāfriku jeb, kā orientējas jauns ceļotājputns /V. Liepa/

Kas ir WWF formāts?

Patika raksts?

Atbalsti nākamo žurnāla “Putni dabā” izdošanu un izplatīšanu Latvijas bibliotēkām!

 

Iesaki arī draugiem:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>