Uz Gibraltāra zem putnu ceļa

 

Māris Puķītis

Baltgalvas grifs cēli planē pār izgāztuvi. Foto: Māris Puķītis

“Maris, come, black storks!”[1] no putnu vērošanas pozīcijām kliedz Stīvens. Uz mirkli iegājis virtuvē, nesos ārā, un te nu viņi ir – astoņi melnie stārķi strauji tuvojas un pēc mirkļa jau ir ap dažus desmitus metru virs galvām.

Gibraltāru no Āfrikas krastiem šķir ap 30 kilometru, pat lietainā laikā Jebel Musakalns Marokā ir labi saskatāms. Dažus kilometrus otrpus Gibraltāra līcim ir Spānija. Putnu migrācijas ceļš pavasaros no Ziemeļāfrikas un rudeņos atpakaļ iet tieši pāri slavenajai Klintij. Tad arī šeit pulcējas putnu vērotāji, skaitītāji un gredzenotāji.

[1] “Māri, nāc, melnie stārķi!” – angļu val.

Summary in English

Lasīt rakstu:

PDF: Uz Gibraltāra zem putnu ceļa /M. Puķītis/

 

Patika raksts?

Atbalsti nākamo žurnāla “Putni dabā” izdošanu un izplatīšanu Latvijas bibliotēkām!

Iesaki arī draugiem:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>