Plēšputnu novērojumi Latvijā 2012. gadā un dažas pārdomas par tiem

 

Māris Strazds

Acgen_7229

Vistu vanaga tēviņš ar noplūktu cāli. Foto: Māris Strazds

Tā kā 2012. gada sezonā iznāca piedalīties projektā, kura ietvaros bija svarīgi precīzi uzskaitīt visus apdraudētos plēšputnus[1], intereses pēc sāku reģistrēt pilnīgi visus redzētos plēšputnus. Lielākā daļa novērojumu veikti, apsekojot melno stārķu ligzdas visā Latvijas teritorijā no 6. aprīļa līdz 31. augustam. Pavisam novērojumi šajā periodā veikti 74 kalendārās dienas jeb, precīzi skaitot, 692 stundas. Šis laiks, protams, ietver visu, arī melno stārķu ligzdu pārbaudei, stārķu gredzenošanai u.tml. darbiem veltīto laiku, jo “tīrais” pārbraucienu un līdz ar to plēšputnu uzskaitēm veltītais laiks atsevišķi nav reģistrēts. Plēšputnu ligzdas speciāli nav meklētas un nav pārbaudītas, taču, apmeklējot par melnā stārķa ligzdām no jauna uzdotas ligzdas, dažas apdzīvoja plēšputni. Arī šie visi novērojumi ir izmantoti. Tā kā gandrīz visos braucienos esmu bijis kopā ar citiem kolēģiem, kuri ir palīdzējuši veikt novērojumus, plēšputni ir reģistrēti visā redzamības zonā uz abām pusēm no mašīnas. Kopā šajā laikā ar mašīnu veikti 13 649 km. Papildus braucieniem izmantoju arī speciāli putnu uzskaitēm veltītus pārgājienus ar kājām ar kopējo garumu vismaz 87 km (trīs reizes posmā Ainaži–Salacgrīva kopā ar Ievu Mārdegu, pa Gulbju un Kļešņiku purviem kopā ar Jāni Ķuzi un pa Liepājas apkārtni un Vītiņu pļavām pie Liepājas ezera). Braucienu maršruti gandrīz vienmērīgi aptver visu Latvijas teritoriju, un lielākā daļa no tiem nepārklājas ar citiem braucienu posmiem. Lielā kopējā nobraukuma dēļ pieņemts, ka kopējais biotopu sadalījums ir tāds, kāds tas ir Latvijā kopumā – ap 55% “mežu”, ņemot vērā to, ka apmēram ¼ daļa ir izcirtumi un jaunaudzes, 10% augsto purvu un pārējās ir lauksaimniecības zemes. Pieņemot, ka klajās teritorijās (laukos un izcirtumos) uz abām pusēm aptverti apmēram 500 m (daudzos gadījumos gan noteikti krietni vairāk) un mežos, kur tie vēl ir kā meži, – ap 50 m uz katru pusi, un rēķinot, ka maršrutu atkārtošanās nepārsniedz 25%, kopējā “pētījuma” aptvertā platība ir apmēram 10% no Latvijas teritorijas – ap 6450 km2.



[1] Dienas plēsīgie putni – ērgļi, vanagi, klijāni u.c. (sk. 1. tabulu). Red. piez.

Summary in English

Lasīt rakstu:

PDF: Plēšputnu novērojumi Latvijā 2012. gadā un dažas pārdomas par tiem /M. Strazds/

 

Patika raksts?

Atbalsti nākamo žurnāla “Putni dabā” izdošanu un izplatīšanu Latvijas bibliotēkām!
Nobalso_PAR_izdosanu_640x148

Iesaki arī draugiem:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>