Ģeolokācija, izmantojot gaismu: tehnoloģija un principi

Mārtiņš Briedis

1899. gadā dāņu skolotājs Hanss Kristians Korneliuss Mortensens ar unikāliem metāla gredzeniem iezīmēja mājas strazdus, tādējādi liekot pamatu zinātniskai un sistemātiskai putnu gredzenošanai. Jau vairāk nekā 100 gadu putnu gredzenošana ir visplašāk lietotā putnu migrācijas pētījumu metode. Tomēr pēdējos 20 gados, strauji attīstoties tehnoloģijām, parādījušies labāki individuālu putnu izsekošanas paņēmieni. Īstu revolūciju mūsu zināšanās par putnu pārvietošanos radīja GPS (globālās pozicionēšanas sistēmas) raidītāju ieviešana. Tie ļauj izsekot individuālu putnu migrācijai un iegūt precīzu informāciju par putna atrašanās vietu visa gada garumā. Tomēr pat vismazākie GPS raidītāji šobrīd ir pārāk lieli un smagi, lai ar tiem aprīkotu neliela izmēra (<100g) putnus. Lielākā daļa pētnieku min, ka piestiprināmās ierīces svars nedrīkst pārsniegt 3–5 % no paša putna svara, lai tas neietekmētu tā izdzīvošanas spējas (Barron et al. 2010). Tomēr, lai izsekotu dziedātājputnu izmēra sugu migrācijai, pastāv kāds cits risinājums – ģeolokators.

 

Lasīt rakstu:

Ģeolokācija, izmantojot gaismu: tehnoloģija un principi /M. Briedis/

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>