Ēģiptes putni caur fotoobjektīvu

Ruslans Matrozis, teksts un foto

Lielais zīriņšLielais zīriņš

No mana pirmā brauciena uz Ēģipti pagājis nepilns gads[1] un atkal jau, sievas laimīga vinnesta rezultātā, mēs abi lidojam uz Hurgadu, lai tur pavadītu nedēļu karstajā ziemas saulē (no 2009. gada 13. līdz 20. janvārim). Rīgā šajās dienās temperatūra ir mazliet virs nulles, bet 3400 km uz dienvidiem, Ēģiptes austrumu piekrastē gaiss sasilst līdz 240C. Arī šajā reizē man līdzi bija binoklis (8×30) un fototehnika (Canon EOS 400D, ar objektīvu Canon EF70 – 300 mm), lai varētu pie iespējas savākt šeit ziemojošo putnu fotogrāfiju kolekciju. Arī iepriekšējā braucienā putnu fotografēšana palīdzēja – tiesa jau mājas apstākļos un ar noteicējiem, noteikt vairākas man nezināmas putnu sugas, kuras ekskursiju laikā parādījās manā redzeslokā tikai uz īsu brīdi. Šajā aprakstā pievērsīšu uzmanību tieši putnu fotografēšanas niansēm.

Putni Hurgadas parkos

Hurgadas pilsēta ir uzbūvēta tuksnesī un stiepjas gar Sarkanās jūras rietumu piekrasti apmēram 30 km garumā. Īslaicīgs lietus šeit nolīst vidēji reizi gadā. Pilsētas piekraste ir diezgan sekls jūras rajons ar Giftūnas (Giftun) salu arhipelāgu, kas ir iecienīta atpūtas vieta Eiropas tūristu vidū un lielākā daļa no šīs pilsētas iedzīvotājiem strādā tūrisma nozarē. Attīstoties infrastruktūrai, pie viesnīcām tika izveidoti mākslīgas izcelsmes dekoratīvi ainavu elementi – parki un dārzi. Uz smilšainās zemes tas viss aug tikai pateicoties mākslīgai saldūdens regulācijai.

Ņemot vērā šīs pilsētas biotopu mākslīgo izcelsmi, sauszemes ziemojošo putnu fauna ir diezgan nabadzīga. Mūsu viesnīcas teritorijā visu laiku uzturējās labi pazīstami putni, piemēram, baltās cielavas Motacilla alba, mājas baloži Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone pallescens un mājas zvirbuļi Passer domesticus niloticus, kā arī mazliet eksotiskās palmu ūbeles Streptopelia senegalensis. Apkārtnes būvlaukumosmanīju vairākus lauku piekūnus Falco tinnunculus. Visu šo putnu fotografēšana nesagādāja problēmas, jo parasti tie bija diezgan droši. Jāatzīmē, ka daudzās vietās atpūtnieku labā katru vakaru visā viesnīcas teritorijā augošie koki un krūmi tiek apstrādāti ar kukaiņiem nāvējošu gāzi, kas, protams, arī stipri samazina putnu daudzveidību, jo ir daudz mazāk barības objektu. Pastaigājoties pa pilsētas ielām, var novērot bariņus ar vairākiem desmitiem Indijas vārnu Corvus splendens. Šos putnus nofotografēt bija grūtāk, jo tie lidoja diezgan augstu vai tupēja uz ēku jumtiem. Pie ostas no braucoša autobusa pamanīju Krāmera papagaili Psittacula krameri – viens putns pielidoja pie baložu torņa, tāpēc ir ieteicams pievērst uzmanību šīm konstrukcijām, kuras apmeklē arī citu sugu putni.

Palmu_ubelePalmu ūbele

Lielākā putnu daudzveidība ir vērojama dārgo viesnīcu rajonos (El Dahar, El Hadaba un Sigala), kur ir daudz vairāk apzaļumotu teritoriju. Tā, piemēram, lopu gārņus Bubulcus ibis novēroju tikai viesnīcas “Hilton” teritorijā (7 putni) un laukumā pie viesnīcas “Alibaba” (29 putni). Abās vietās gārņi lasīja sliekas mitrajā zālājā un no tuvāka attāluma tos bija viegli fotografēt. Savukārt, laukumā ar īsu zāli pie viesnīcas “Aqua” novēroti daudzi zvirbuļveidīgie putni: viena zilrīklīte Luscinia svecica cyanecula, ap 10 pļavu čipstes Anthus pratensis, ap 15 (!) čunčiņu Phylloscopus collybita un vairākas baltās cielavas. Šeit putnu fotografēšana ir vieglāka, nepieciešama tikai pacietība gaidīt, kad kāds no šiem putniem pieskries vai pielidos tuvāk pastaigu celiņam, jo uz zālāja kāpt ir aizliegts (modri apsargi ir visur!).

Lopu_garniLopu gārņi pie viesnīcas “Alibaba”

Putni Arābijas tuksnesī

Kādu dienu braucām ekskursijā ar nosaukumu “Safari park” uz atpūtas centru Arābijas tuksnesī, bet no turienes – uz kādu beduīnu ciematu, t.i. tūristu vajadzībām uzbūvētu “etnogrāfisko” muzeju tuksneša kalnu rajonā (31 km no Hurgadas), kur uzturējāmies ilgāku laiku. Neskatoties uz bargo klimatu, arī šeit dzīvoja putni. Novēroju vienu balto cielavu un divus mājas baložus. Kādā brīdī ieraudzīju arī divus citus mazus putnus, kuri bija nolaidušies no kalna nogāzes. Pēc izskata tie bija līdzīgi akmeņčakstītei. Atpaliku no ekskursantu grupas un lēnam pietuvojos putniem. Viens no tiem aizlidoja, bet otrs turpināja ķert kukaiņus. No piecu metru attāluma dabūju vairākas labas bildes. Tuvāk putns mani gan nepielaida un aizlidoja. Jau mājās noteicu sugu – tuksneša cīrulis Ammomanes deserti – plaši izplatīta suga Ēģiptē.

Tuksnesa_cirulisTuksneša cīrulis

Putni Sarkanajā jūrā (no viesnīcas Minamark)

Mums savā ziņā paveicās ar viesnīcu, jo tās pludmales teritorijā izvietots koka mols (271307N/335033E), pie kura piestāja ekskursiju laivas. Mols stiepjas jūrā kādus 50 metrus un no tā gala bija laba pārlidojošo putnu novērošanas vieta. No jūras putniem šeit regulāri uzturējās vairāki desmiti, un reizēm, pat daži simti kaiju un daži zīriņi. Parasti tie pārlidoja virs jūras patālu no krasta, bet no rīta un retāk dienā, vientuļi putni nolidoja gar krasta līniju meklējot kādus cilvēka atstātus barības objektus (pārtikas atkritumus), savukārt zīriņi uzmanīgi pētīja seklumu ar nolūku saskatīt kādu zivi un reizēm pikēja ūdenī. Ja viesnīcas teritorijā, t.i. aizvējā, daudzi atpūtnieki valkāja vieglas vasarīgas drēbes, tad jūras malā bija jūtams diezgan auksts vējš, tāpēc šeit ilgstoši uzturoties, virsū bija jāuzvelk garās bikses un jaka.

Vairāku dienu laikā nobildēju simtiem kadru ar pārlidojošajām kaijām, bet lielāko daļu no tiem vēlāk nācās izdzēst, jo attālums tomēr bija par lielu, lai sanāktu labas bildes. Aplūkojot iegūtās fotogrāfijas, konstatēju, ka piekrastē uzturas četru sugu kaijas. Lielākā skaitā novērota baltacu kaija Larus leucopthhalmus, kas ir Sarkanās jūras endēms[2].Šīs sugas kaijas ligzdo kolonijās piekrastes salās Suecas kanālā Ēģiptē, Sudānas, Somālijas un Etiopijas teritorijās, un to kopējā populācija vērtējama ap 37 000–44 000 putnu. Novēroti tika gan jaunie, gan pieaugušie putni. Kopskaitā katru vakaru vairāki simti šīs sugas kaiju pārlidoja gar krastu abos virzienos. Otra suga – tumšā kaija Larus hemprichii – novērota daudz retāk, galvenokārt jaunie putni. Šī kaija, ar pasaules populācijas lielumu ap 150 000–300 000 putnu, apdzīvo plašāku teritoriju – Sarkano jūru, Āfrikas austrumu krastu līdz Kenijai, Persijas līci un Arābijas jūras piekrastes ūdeņus. Divas pārējās sugas – Kaspijas kaijas Larus cachinnans un reņģu kaijas Larus fuscus novērotas vēl retāk.

Mazais cekulzīriņš

Mazais cekulzīriņš

Savukārt, zīriņu fotografēšana bija daudz grūtāks uzdevums. Lielākoties vientuļi zīriņi lidoja virs jūras tālāk no krasta, visbiežāk pie tuvākā salu arhipelāga sēkļiem. Arī pārvietojoties ar kuģi jūrā zīriņus nebija iespējams nobildēt no tuvāka attāluma, jo tie izvairījās no kuģiem tos aplidojot. Reti pa kādam zīriņam pielidoja tuvāk krastam. Tikt pie dažām zīriņu bildēm no tuvāka attāluma man palīdzēja … viena maza beigta zivs! Kādu rītu no mola gala fotografēju pārlidojošas kaijas un, kad jau nogāju no mola un virzījos uz viesnīcas pusi, pēkšņi aizmugurē sadzirdēju zīriņa skaļo balsi. Pagriezos un ieraudzīju, ka divi zīriņi sāka riņķot virs ūdens pie paša mola. Skrēju atpakaļ un sāku bildēt. Tikai nedaudz vēlāk ieraudzīju, ka uz ūdens virsmas peld beigta zivs un abi zīriņi, neskatoties uz daudzajiem atpūtniekiem, kuri tos ar interesi vēroja no krasta guļot uz plastmasas gultām un sēdekļiem, tomēr bija iekārdināti to dabūt savā vēderā. Kādas divas minūtes tie riņķoja apkārt molam, un tad viens zīriņš uzdrošinājās pielidot klātun paņēma zivi knābī. Abi putni aizlidoja cīnoties par iespēju šo medījumu apēst. Jau vēlāk, pārskatot bildes, konstatēju, ka man ir izdevies nofotografēt gan lielo zīriņu Sterna caspia, gan arī mazo cekulzīriņu Sterna bengalensis. Tā man bija maza dāvana par ilgstošu un ne visai sekmīgi pavadītu rītu fotografējot putnus.

Jāatzīmē, ka, izņemot augstāk minētās kaijveidīgo putnu sugas, citu putnu klātbūtne Sarkanās jūras piekrastē bija diezgan reta: vienu reizi novēroju divas jūraskraukļu Phalacrocorax carbo grupas (2 un 3 putni), bet citā rītā no viesnīcas balkona, ar binokli pārskatot jūru, ieraudzīju pārlidojošu niedru lijas Circus aeruginosus mātīti.

Putni Sarkanajā jūrā (no ekskursiju kuģa)

Labu un no tuva attāluma uzņemtu kaiju fotogrāfiju trūkumu man pilnā mērā kompensēja divi braucieni ar ekskursiju kuģiem, kur kaijas ilgstoši sekoja pakaļ kuģim un ļāva sevi bildēt. Pirmajā braucienā (ekskursija ar nosaukumu “Austrumu jūras ceļojums”) kādas viesnīcas pagalmā, ekskursiju kuģu piestātnē iekāpām kuģī un startējām 12 km garajā braucienā. Mūsu virzienā brauca vēl kādi 30 līdzīgi kuģi. Pēc vairāk nekā stundas izkāpām uz kādas no Giftūna salām, kur tūristu vajadzībām izveidota smilšu pludmale. Devos pastaigā gar jūras krastu. Vienīgais putns, kuru nobildēju, bija vientuļš rifu gārnis Egretta gularis, kas stāvēja klints malā. Šos gārņus varēja vērot arī pat no viesnīcas liedaga, taču tie bija ļoti tālu. Pēc stundas atgriezāmies uz kuģa un devāmies uz kādu makšķerēšanas vietu, kur arī ieturējām siltas pusdienas. Pa šo laiku redzējām tikai dažas “brūnas kaijas” (baltacu vai tumšās) lidojumā. Toties pie kāda cita kuģa, kur tūristi ieturēja pusdienas un meta jūrā vistu kaulus, diezgan ātri sapulcējas ap 40 kaijas…, taču tās bija pārāk tālu no mums, lai fotografētu. No citām jūras radībām uz īsu laiku ieraudzīju kādu palielu jūras bruņurupuci – tas iznira uz pāris sekundēm un ātri pazuda smaragdzaļajā dzelmē.

Tumšā kaija

Tumšā kaija

Savukārt, otrais brauciens bija daudz interesantāks. Ar kuģi peldējām uz ziemeļiem no Hurgadas, uz 27 km attālo El Gunas (El Gouna) pilsētu, kura ir zināma kā “Ēģiptes Venēcija”. Tajā, sākot ar 20. gs. 90. gadu sākumu, uzbūvēts desmit viesnīcu komplekss ar mākslīgi veidotiem kanāliem, ezeriem un brīnišķīgiem zaļiem dārziem. Tūristus no lielajiem kuģiem pārsēdina plakanajās laivās un izvadā pa pilsētas kanāliem. Diemžēl ekskursijas laiks bija diezgan īss, lai paspētu pameklēt vietējos putnus. No mazajiem putniem bija baltās cielavas, pelēkās vārnas un palmu ūbeles. Vēl bija vairāki mazi, līdz sugai neatpazīti putni, kuri dziedāja biezajos krūmājos. Toties, kamēr peldējām ar kuģi pa jūru man bija laba iespēja fotografēt kuģim sekojošas kaijas. Pateicoties tam, ka kuģa aizmugurējā daļā tika sagatavotas zivis, lai tūristiem varētu pagatavot pusdienas, zivju galvas un astes tika mestas jūrā, tādejādi, triju stundu laikā kuģim sekoja lidoja vairākas kaijas (līdz deviņiem putniem), galvenokārt baltacu kaijas. Viens no pavadošajiem ēģiptiešiem mēģināja izklaidēt tūristus ar kaiju ķeršanu, izmantojot makšķerauklu un uz āķa uzliekot zivs galvu vai asti, tomēr “medības” bija nesekmīgas… Jāatzīmē, ka kaiju atklātā jūrā kļuva daudz mazāk, kad aizbraucām no Hurgadas un piekrastē parādījās tuksnesis. Kad pārtrauca mest jūrā zivju paliekas, kaijas pazuda vispār. No citiem jūras putniem pie kāda rifa redzējām medījam mazo cekulzīriņu.

Baltacu_kaijaBaltacu kaija

 

Putni Kvēnā un Luksorā

Kā māca kāda austrumu gudrība: “Kas nav bijis pie Nīlas, tas nav bijis Ēģiptē”. Sekojot šai gudrajai domai, arī mēs izdomājām atkal pamērcēt rokas aukstajā Nīlā un vienu dienu veltījām divu, iepriekšējās ekskursijās neapmeklēto, tempļu apskatei. No Hurgadas ar autobusu startējām agri no rīta un divu stundu laikā šķērsojām Arābijas tuksnesi. Pa ceļam daži tuksneša kraukļi Corvus ruficollis pārlidoja šoseju vai tupēja uz smilšu kalniem; daudz vairāk nekā iepriekšējā ekskursijā aprīlī bija mājas zvirbuļu, vietām baros 40–100 putnu vienkopus. Tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām novēroju arī dažus mājas baložu bariņus un palmu ūbeles. Vairāki līdz sugai neatpazīti mazi putni ložņāja krūmājos.

Dandara ir neliela pilsēta pie Nīlas, kuras nomalē atrodas diženais Hatoras templis. Tā dārzā novēroju vairākus dziedošus cekulcīruļus Galerida cristata maculata, bet atpakaļceļā no tempļa, kad gribēju tos nobildēt, neviens putns vairs nebija tik tuvu, lai izdotos labas bildes. Vēl šajā mākslīgi veidotajā un bagātīgi uzturētajā dārzā sausajos stublājos dziedāja slaidās prīnijas Prinia gracilis vairāki tēviņi, kas savā starpā cīnījās par teritoriju. Virs dārza lidoja daudz dažādu kukaiņu, kurus ķēra daži desmiti bezdelīgu Hirundo rustica un vismaz viena krastu čurkste Riparia riparia, bet starp ērkšķainās zāles puduriem barību meklēja divi lopu gārņi un daudzas pelēkās vārnas. Tempļa teritorijas apskates laikā izdevās īslaicīgi novērot un tikai vienu reizi nobildēt zilā akmeņstrazda Monticola solitarius tēviņu, kas izlidoja no palmu audzes, nosēdās uz tempļa sienas, aplūkoja mūs un ātri aizlidoja.

Slaida_prinijaSlaidās prīnijas dziedošs tēviņš

Zilais_akmensstrazdsZilais akmeņstrazds

Braucot ar autobusu no Kvēnas līdz Luksorai, palielu ceļa daļu pa logu varēja vērot lauksaimniecības zemes Kvēnas upes malās un tālumā arī Nīlas ieleju. Šeit mitrāju, cukurniedru, palmu un citu koku dārzos putnu daudzveidība bija daudz lielāka. Pa laikam centos nobildēt skaistākās vietējās lauksaimniecības zemes tipiskās ainavas – ar viensētām, lauksaimniecības tehniku, vietējiem zemniekiem, kas ielu malās tirgojās ar tikko salasītu kārtējo tomātu vai zemeņu ražu. Upē vairākās vietās zvejnieki, sēžot paštaisītās laivās un izmantojot tīklus, ķēra zivis. Vietās, kur pāri kanālam stiepjas elektrības vadi, gandrīz uz katra no tiem tupēja raibie dzenīši Ceryle rudis, visa ceļa garumā kopskaitā vairāk nekā 30 putnu. Virs upes gandrīz nebija koku zaru, kurus parasti par novērošanas vietām izvēlas šie putni Nīlas ielejā, tāpēc vadi bija cilvēka veidotā alternatīva šādiem posteņiem. Protams, ka no autobusa tos nevarēja labi nobildēt. Kanālos vēl pa kādai ūdensvistiņai Gallinula chloropus, vairāk nekā simts dažādu sugu gārņu, bet vietām upes krastos medīja pa kādai melnplecu klijai Elanius caeruleus.

Luksorā ar nelielu ekskursiju laivu nobraucām dažus kilometrus pa Nīlu. Upe bija pilna ar putniem – tuvāk laivai lidoja lielie ķīri Larus ridibundus, vairākijūraskraukļu bariņi, pa kādam dzeltenajam gārnim Ardeola ralloides, vairāku sugu pīles un citi putni. Vairāki raibie dzenīši, vērojot zivis, sēdēja uz noenkurotajiem ekskursiju kuģiem. Diemžēl tos nepaspēju nobildēt. Luksoras templi masveidā apdzīvoja mājas zvirbuļi, kuru čivināšana vietām pārsniedza pat tūristu veidoto troksni.

Daži ieteikumi

Neapšaubāmi, ka digitālās ēras laikā putnu fotografēšana ir aizraujoša nodarbe daudziem ceļotājiem, kas lieliski papildina ceļojumu bilžu albumus ar skaistiem šīs zemes putnu attēliem, jo putni ir visur un atliek tikai tos pamanīt un nospiest attiecīgo fotoaparāta pogu! Jāuzsver, ka visā šā brauciena laikā fotografēšanai netika izmantoti speciāli putnu pievilināšanai domāti paņēmieni, vairāk vai mazāk putni fotografēti vietās, kurās uzturas daudz tūristu un putni pielaiž cilvēkus sev tuvāk. Protams, ka arī šādos apstākļos ir iespējams iegūt labas savvaļas putnu bildes, bet ja laiks un iespējas atļauj, tad varētu izmantot arī papildus paņēmienus, ar kuru palīdzību varētu pievilināt vairāku sugu putnus. Piemēram, kaijveidīgo putnu pievilināšanai varētu izmantot vietējās zivis, kuras piejūras reģionos ir viegli dabūjamas zvejnieku tirgos vai pat veikalos. Sīkajiem putniem varētu piedāvāt kādus graudus, īpaši vietās, kur vietējā flora ir diezgan nabadzīga.

Tomēr, ņemot vērā iegūto pieredzi, gribētos rekomendēt pievērst uzmanību vairākām lietām:

  1. Fotografējiet putnus uzreiz, kad rodas tāda iespēja, jo to atliekot uz citu reizi, tas var būt daudz grūtāks uzdevums.
  2. Karstajā un sausajā klimatā fotoaparāta akumulatora darbības laiks ir īsāks nekā Latvijā līdzīgos apstākļos, tāpēc jārezervē otrs komplekts vai arī neveiksmīgo bilžu dzēšana jāatliek uz brīdi, kad ir pieejama elektrība.
  3. Nezināmus vai pārlidojošus putnus fotografējiet pēc iespējas vairāk, jo reizēm starp tiem var parādīties arī kāda iepriekš nepamanīta suga.
  4. Pacietība var būt labs fotogrāfa sabiedrotais, jo daudzu sugu putni tomēr distancējas no cilvēkiem. Reizēm labas bildes prasa vairāku stundu laiku un zināmu veiksmi.
  5. Būtu labi, ka jums līdzi būtu putnu noteicējs. Daudzas putnu sugas ir diezgan līdzīgas pēc izskata, un reizēm tās ir grūti atšķiramas, īpaši redzot pirmoreiz. Tāpēc noteicējā var uz vietas sameklēt to atšķiršanas pazīmes un citu nepieciešamo informāciju.
  6. Neaizmirstiet par fotogrāfa ētikas jautājumiem, īpaši putnu ligzdošanas vietās. Atbilstošu vietu trūkuma dēļ vairāku sugu putni ir spiesti izperēt mazuļus vietās, kuras ir viegli pieejamas cilvēkiem (piemēram, viesnīcu numuru balkonos vai to tuvumā ligzdo palmu ūbeles, mājas zvirbuļi un citas sugas) un jebkāda lieka traucēšana tos var negatīvi ietekmēt.

Autora adrese: matruslv@inbox.lv



[1] Pirmā Ēģiptes brauciena apraksts publicēts žurnālā “Vides vēstis” (nr.9, 2008, 50.–55.lpp)

[2] Endēms – suga, kas sastopama tikai konkrētā vietā, apgabalā.

This entry was posted in Ceļojumi. Bookmark the permalink.

2 Responses to Ēģiptes putni caur fotoobjektīvu

  1. credo says:

    kur tad tik skaistus putnus var nobildēt, pati konfekte!

  2. sem says:

    un redzēt šos majestātiskos dzīvniekus dzīvē ir vispār bauda

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>