Ķemeru Nacionālajā parkā uzbūvētas divas mākslīgās ligzdvietas ūpim

Šā gada augusta vidū, projekta „Aizsardzības nodrošināšana Ķemeru Nacionālā parka mežos ligzdojošajām pūcēm” ietvaros, tika uzbūvētas divas ligzdošanas platformas ūpim. Šādu ligzdvietu būves nepieciešamība ir saistīta ar dažādiem ūpja ligzdošanas sekmju ietekmējošajiem faktoriem. Ūpji, kas ligzdo uz zemes regulāri tiek traucēti, bet, ja to ligzdas atrodas augstāk virs zemes, tie veiksmīgāk sadzīvo ar cilvēku un citu zvēru klātbūtni. Iespējams vēl pat nozīmīgāks faktors ir „zemes ligzdu” izpostīšanas risks, kuru nodrošina augstais meža cūku, lapsu un jenotsuņu blīvums. Turklāt pēc Jura Lipsberga pieredzes ir zināms, ka ūpji labprāt aizņem tiem speciāli veidotās mākslīgās ligzdas (skat. rakstu „Putni dabā” 2013/2 numurā). Ķemeru Nacionālajā parkā šogad izveidotas divas mākslīgās ligzdvietas jau zināmās ūpja ligzdošanas teritorijās – vienā, kurā suga neligzdo kopš iepriekšējās ligzdas bojāejas, otrā – šogad viens izdzīvojis un viens miris mazulis.

Ligzdvietu būvēšanas process

AAVJ_20130822_2750Vispirms ir vajadzīga teritorija, kurā ir sastopams vai agrāk bijis ūpis. Šādā vietā ir jāatrod labs ligzdas koks. Kokam ir jābūt lielu dimensiju, dzīvīgam un ar izturīgiem zariem. Turklāt ieplānotajai ligzdvietai ir jābūt ērti pielidojamai, jo ūpja spārnu plētums ir ap diviem metriem.

AAVJ_20130822_2759Tā kā ligzdvieta ir ilgtermiņa ieguldījums sugas aizsardzībā, tās konstrukcija ir plānota ilgstošam laika periodam – balsti izgatavoti no aptuveni 18 cm diametra baļķiem, starplikas no vismaz 7 cm resniem.

AAVJ_20130822_3017Konstrukcijai tuvojoties noslēgumam tā līdzinās bērnības koka namiņam – platformas parametri ir aptuveni 1,5×1,5 metri. Tā kā ūpim, pēc Jura Lipsberga komentāriem, patīk ligzdu taisīt blakus koka stumbram, tas ir „ieausts” ligzdā.

AAVJ_20130823_3150Atšķirībā no ērgļiem, ūpis pats neveido ligzdu, tādēļ svarīgi to „uzvīt” un „izoderēt”. Šajā gadījumā ligzdas pamatne un borti veidoti no savstarpēji sasaistītiem egļu zariem blīvā kārtā, oderējumam izmantotas egļu mizas un sūnas.

AAVJ_20130822_2897
Ūpja ligzdvietu veidošanā šajā ekspedīcijā piedalījās: Andris Avotiņš, Gaidis Grandāns (attēlā centrā), Jānis Bētiņš (labajā malā), Mārtiņš Zilgalvis, Vitālijs Ignatjevs (kreisajā malā), Guna Roze, Laura Romanovska un Uģis Piterāns.

Projektu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds ar StoraEnso, Vides risinājumu institūta un LU Bioloģijas fakultātes atbalstu.

Projekta īstenotājs ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība ar Latvijas Pūču izpētes biedrības entuziastu atbalstu.

Vairāk informācijas par projektu: Andris Avotiņš, projekta vadītājs, +371-26624787, avotins.puces@gmail.com

This entry was posted in Pūces. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>