Migrējošo putnu monitorings Papē 2017. gadā

Lasīt rakstu .pdf formātā pdf-icon2

PD_2018-1_26_1_Oskars_Keiss Oskars Keišs, PD_2018-1_26_2_Ivo_Dinsbergs Ivo Dinsbergs,
 LU Bioloģijas institūts, oskars.keiss@lu.lv

Migrējošo dzīvnieku aizsardzībā, iespējams, visspilgtāk izpaužas pretruna starp cilvēku un dabas nospraustajām robežām – politiskās robežas ir daudz šaurākas, un veiksmīgai migrējošu sugu aizsardzībai ir nepieciešama daudzu valstu līdzdalība.

Baltijas jūras piekrastē pie Papes ciema (Rucavas novadā) standartizēts migrējošo putnu monitorings 2017. gadā notika jau 23. sezonu (Baumanis 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2004, 2006; Kazubiernis 2007; Keišs, Vintulis 2008; Keišs, Pētersons 2009; Keišs u.c. 2017), taču kopš pirmajiem sistemātiskajiem migrējošo putnu novērojumiem Papē 1958. gadā pagājis jau gandrīz 60 gadu (Michelsons u.c. 1960), putni Papē ķerti jau 51 sezonu (Blūms u.c. 1967).

2017. gadā migrēošo putnu monitorings veikts pēc 1995. gadā aprobētās (Baumanis 1995) un 2007. gadā pilnveidotās metodikas (Keišs, Vintulis 2008). Šā gada laikā tapusi jauna metodikas redakcija (Keišs, Dinsbergs 2017). Jāpiebilst, ka 2010.–2016. gadā, kad šo monitoringa programmu LU Bioloģijas institūta Papes ornitoloģisko pētījumu centrs veica saviem spēkiem, notika tikai putnu ķeršana, bet ne sistemātiskas vizuālās uzskaites, tāpēc var uzskatīt, ka vizuālo uzskaišu monitoringam 2017. gadā ir nākamais datu punkts kopš 2009. gada.

Putnu vizuālās uzskaites

Dienas putnu uzskaites tika veiktas katru dienu no 1. septembra līdz 31. oktobrim. Vizuālās uzskaites novērojumu seansi katru dienu tika sākti vietējā saullēkta brīdī un ilga 30 min. Starp seansiem ievērojot 30 minūšu pārtraukumu, tie turpināti katru stundu, līdz beidzās intensīva putnu migrācija. Migrācijai labvēlīgos laikapstākļos gājputnu migrācijas maksimums ir vērojams pirmajās stundās pēc saullēkta. Dienās ar biezu miglu, intensīviem nokrišņiem vai citiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem uzskaites veiktas tikai pirmajos trīs seansos. Vizuālie novērojumi tika izdarīti no viena punkta, kas izvēlēts tā, lai būtu labi pārredzama pļava, kā arī kāpu un krūmu josla. Tika uzskaitītas visas dzirdētās, redzētās sugas, kā arī noteikts to skaits. Putni, kuri nebija identificējami līdz sugai, tika noteikti līdz ģintij.

Lauku baloži <i>Columba palumbus</i> ir vieni no biežākajiem putniem vizuālo uzskaišu laikā. Foto: Ivo Dinsbergs

Lauku baloži Columba palumbus ir vieni no biežākajiem putniem vizuālo uzskaišu laikā.
Foto: Ivo Dinsbergs

Kopā 2017. gadā no 1. septembra līdz 31. oktobrim tika veikti 222 dienas novērojumu seansi, no tiem 183 obligātie seansi (pirmie trīs katru dienu) un 39 papildu seansi. Migrējošie putni tika novēroti visu 222 seansu laikā. Vizuālo uzskaišu laikā tika novēroti 386 046 putni no 115 sugām (1. tabula; 1. attēls), no tām 21 iekļauta ES putnu direktīvas I pielikumā, bet 22 sugas iekļautas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Skaitliski visvairāk tika novērotas žubītes, ķivuļi, lauku baloži, sīļi un lielās zīlītes. Invāzija šogad novērota vienai sugai – sīlim. No interesantākajām sugām būtu vērts pieminēt 24. septembrī trīs vienlaikus novērotās sarkanās klijas, kā arī Lapzemes stērsti, kura novērota 28. septembrī un 1. oktobrī.

1. ATTĒLS. Dažu putnu sugu 2017. gada rudens migrācijas gaita Papes ornitoloģisko pētījumu centrā. FIGURE 1. Process of bird migration for selected species at Pape Ornithological Research Centre during autumn 2017.

1. ATTĒLS. Dažu putnu sugu 2017. gada rudens migrācijas gaita Papes ornitoloģisko pētījumu centrā.
FIGURE 1. Process of bird migration for selected species at Pape Ornithological Research Centre during autumn 2017.

Nakts uzskaitēs putni tiek novēroti stacionāru starmešu gaismā. Darbojas trīs starmeši, kas kopā izgaismo apmēram 200 m platu joslu no kāpas līdz krūmāju josla pie Papes–Priediengala ceļa. Nakts novērojumu seansi parasti sākti apmēram divas stundas pēc vietējā saulrieta un ilga 15 minūtes. Ja tika novērota intensīva putnu migrācija, seanss tika pagarināts līdz 30 minūtēm, kā arī veikts vēl otrs seanss, parasti četras stundas pēc vietējā saulrieta. Katrs novērotais putns tika pieskaitīts vienai no šīm putnu grupām: 1) sīkie zvirbuļveidīgie putni, 2) mežastrazdi Turdus spp. un 3) pūces Asio spp., vai arī noteikta to suga, ja tas iespējams (piemēram, slokām, zivju gārņiem u.tml.).

Nakts uzskaites 2017. gadā veiktas no 10. septembra līdz 31. oktobrim. 52 naktīs tika veikti 54 seansi. Visaktīvākā zvirbuļveidīgo migrācija bija vērojama septembra III dekādē (2. attēls A), bet pūču – sākot ar oktobra III dekādes sākumu (2. attēls B).

2. ATTĒLS. Nakts migrācijas gaita Papē 2017. gadā: A – zvirbuļveidīgo putnu; B – pūču (Asio spp.). FIGURE 2. Process of nocturnal bird migration at Pape in 2017: A – passerine birds; B – owls (Asio spp.).

2. ATTĒLS. Nakts migrācijas gaita Papē 2017. gadā: A – zvirbuļveidīgo putnu; B – pūču (Asio spp.).
FIGURE 2. Process of nocturnal bird migration at Pape in 2017: A – passerine birds; B – owls (Asio spp.).

Putnu ķeršana

Migrējošo putnu ķeršana 2017. gadā veikta ar stacionāro Papes murdu kāpā un standarttīkliem Papes ezera niedrājā. Putnu ķeršanai izmantotas migrējošo putnu pētīšanas standartmetodes (Busse 2000). Putnu sugu, vecuma un dzimuma noteikšanai izmantots Eiropas zvirbuļveidīgo putnu noteicējs (Svensson 1992), kā arī citi pieejamie putnu noteicēji putnu noteikšanai rokās (Winkler, Jenni 2007; Demongin 2013; Baker 2016).

Papes lielais murds sikspārņu ķeršanai tika uzstādīts jau 9. augustā, taču augustā tas arī lietots galvenokārt sikspārņu ķeršanai. Sākot ar 1. septembri, lielais murds labos laikapstākļos bija uzvilkts arī pa dienu putnu ķeršanai. Tomēr septembra sākumā laikapstākļi bija slikti, un murdus varēja nomainīt tikai 17. septembrī. Murds (tātad, līdz 17. septembrim lielais, pēc tam – mazais) bija ķeršanas gatavībā visu pētījumu laiku no 9. augusta vakara līdz 1. novembra rītam, izņemot 3. un 4. oktobri (kad bija slikti laikapstākļi – ļoti spēcīgs lietus).

Niedrāja standarttīklu acs izmērs bija 16×16 mm un kopējais tīklu garums – 93 m, tie bija ķeršanas gatavībā no 14. jūlija vakara līdz 2. septembra rītam. Daži putni tīklos noķerti vēl arī pēc šā standartperioda. Papildus niedrājā darbojās arī trīs 12 m gari tīkli (kopgarums 36 m), kas izvietoti trīsstūra formā un kuru vidū naktīs tika atskaņota grīšļu ķauķa balss.

Ķeramierīces tika pārbaudītas atkarībā no migrācijas intensitātes – ja tā bija neliela vai vidēja, pārbaudes notika periodiski ar pusstundu (no rīta) vai stundu gariem intervāliem, bet maksimālas migrācijas laikā pārbaudes tika veiktas nepārtraukti.

Reizēm Papē izdodas noķert arī apodziņu <i>Glaucidium passerinum</i>. Foto: Ivo Dinsbergs

Reizēm Papē izdodas noķert arī apodziņu Glaucidium passerinum.
Foto: Ivo Dinsbergs

Noķertie putni tika noteikti, reģistrēts to vecums un dzimums, ja tobija iespējams noteikt, kā arī veikti to biometriskie mērījumi – maksimālais spārna garums un svars. Spārna garums mērīts ar koka lineālu pēc L. Svensona (Svensson 1992) metodes – spārna maksimālais garums, nolasījumi izdarīti ar precizitāti līdz milimetram. Putni tika svērti ar dažāda kalibra atspersvariem, kuri ražoti Šveices firmā “Pesola”.

Laikā no 2017. gada 9. jūlija līdz 31. oktobrim Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā kopā noķerti 83 sugu 4752 putni (2. tabula), to skaitā 4610 putni no 83 sugām apgredzenoti, 135 palaisti negredzenoti un atkārtoti noķerti septiņi ārpus Papes apgredzenoti putni (t.sk. četru citur Latvijā un trīs ārzemēs gredzenotu putnu kontroles). Četras Jūrmalciemā 22. oktobra vakarā gredzenotās garastītes dienu vēlāk – 23. oktobrī – noķertas Papē, apmēram 19 km putni lidojuši visu dienu. Par diviem noķertajiem putniem ar ārzemju gredzeniem – Lietuvā gredzenotu zilzīlīti un Beļģijā gredzenotu ezeru ķauķi – vairāk informācijas pagaidām nav. Interesantākais 2017. gada atradums Papē neapšaubāmi ir Valta Jaunzemja 13. jūlijā noķertais svītrainais ķauķis, kurš 2009. gada 8. augustā kā tajā pašā gadā šķīlies putns apgredzenots Nerkes provincē (ar plato ‘e’ – zv. Närke). Zviedrijā – 488 km uz ziemeļaustrumiem no Papes.

2017. gadā Papē noķerti deviņi dzeltensvītru ķauķīši <i>Phylloscopus inornatus.</i>. Foto: Ivo Dinsbergs

2017. gadā Papē noķerti deviņi dzeltensvītru ķauķīši Phylloscopus inornatus..
Foto: Ivo Dinsbergs

Papes putnu murdā 2017. gadā noķerti 43 sugu 1696 putni. Putnu migrācijas gaita 2017. gadā apkopota 3. tabulā. Novērotā putnu migrācija 2017. gadā bija viduvēja, turklāt murdā noķerto putnu skaits (1696) ir otrais mazākais noķerto putnu skaits novērojumu vēsturē, vēl mazāk putnu noķerts tikai 2013. gadā. Vienīgi noķerto sārtgalvīšu skaits ir rekords Papes pētījumu vēsturē – nekad agrāk vienas sezonas laikā nav noķerti 36 sārtgalvīši. Tas tikai apstiprina to, ka Latvijā šī suga acīmredzami kļuvusi par pastāvīgu ligzdotāju, kuras skaits, visticamāk, turpina pieaugt.

2017. gadā noķerto sārtgalvīšu <i>Regulus ignicapillus</i> skaits – 36 – ir rekords Papes vēsturē. Foto: Ivo Dinsbergs

2017. gadā noķerto sārtgalvīšu Regulus ignicapillus skaits – 36 – ir rekords Papes vēsturē.
Foto: Ivo Dinsbergs

No 26 sugām, kurām ir iespējams analizēt skaita pārmaiņas kopš 1992. gada (4. tabula), divām sugām – zilzīlītei un vītītim – ir novērojama krasa skaita samazināšanās; 12 sugām novērota mērena skaita samazināšanās, piecām sugām skaita tendence ir stabila, bet četrām – mēreni pieaugoša. Trim sugām tendence nav skaidra, bet tās visas ir invāzijas veidojošas sugas, kurām ir raksturīgas milzīgas skaita atšķirības starp gadiem.

4. TABULA. Migrējošo noķerto putnu indeksa pārmaiņu tendences Papē (1992–2017). TABLE 4. Change tendencies index of captured migratory birds at Pape (1992–2017).

4. TABULA. Migrējošo noķerto putnu indeksa pārmaiņu tendences Papē (1992–2017).
TABLE 4. Change tendencies index of captured migratory birds at Pape (1992–2017).

Sezonas raksturojums

Līdzīgi kā lielā daļā Latvijas teritorijas, arī Papē, Rucavas novadā septembris un oktobris bija lietaini, abu mēnešu kopējā nokrišņu summa sasniedza 295 mm (saskaņā ar Papes ornitoloģisko pētījumu centrā veiktajiem mērījumiem), kas vairāk atbilst trešdaļai no reģiona gada normas. Kopumā no 61 dienas, kurās notika migrējošo sauszemes putnu uzskaites, 24 bija ar nelabvēlīgu vēja virzienu – R, DR, ZR. Iepriekšminēto vēja virzienu ietekmē putni vai nu nemigrē, vai arī tiek novirzīti tālāk iekšzemē. Bieži un intensīvi nokrišņi, kopā ar spēcīgiem rietumu vējiem, regulāri radīja migrācijai nelabvēlīgus apstākļus.

Tomēr vairākas nedēļas laikapstākļus noteica anticiklona darbība, ar skaidru laiku un lēniem A, DA, ZA virziena vējiem. Anticiklona ietekme visspilgtāk izpaudās septembra otrajā un trešajā dekādē, kā arī oktobra trešajā dekādē. Tieši šajā laikā arī tika novērota visaktīvākā sauszemes putnu migrācija – septembrī maksimālo skaitu sasniedza žubītes, ķivuļi, lauku baloži, čipstes u.c, bet oktobra beigās visvairāk novēroti mežastrazdi, ķeģi, svilpji, lielās zīlītes u.c.

Secinājumi un ieteikumi migrējošo sugu aizsardzībai

Vispirms gribam uzsvērt, ka nekādu sugu vai procesu monitorings (pēc monitoringa definīcijas; Wilson 1996) nevar sniegt atbildi uz jautājumu: “Kāpēc?” Respektīvi – kāpēc notiek tās vai citas sugas skaita palielināšanās vai samazināšanās? Lai to noskaidrotu, ir jāveic to sugu īpaša izpēte, par kurām monitoringa dati liecina, ka skaits mainās,– tieši šī padziļinātā sugu izpēte tad arī var atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc?” Un no šīs atbildes tad arī izrietēs konkrēti ieteikumi tās vai citas sugas aizsardzībai. Šeit mēs varam sniegt tikai ļoti vispārējus ieteikumus.

Migrējošo dzīvnieku sugu populāciju stāvoklis šobrīd Eiropā ir īpaši aktuāls saistībā ar strauji augošo vēja turbīnu skaitu un labi zināmo bojāejas risku migrējošajām sugām, it īpaši augsts tas ir sikspārņiem (Rydell et al. 2010). Migrējošo putnu monitoringa trūkums ir dažādu valstu novērošanas staciju pārāk mazā sadarbība. Šāda sadarbība ir sasniegusi labus rezultātus ligzdojošo putnu monitoringā (koordinācijas centrs atrodas Prāgā), taču migrējošo putnu sugu monitoringa staciju sadarbība var sniegt neatsveramus datus par ziemeļos ligzdojošām sugām, kur ligzdojošo putnu monitorings nenotiek (Krievijas ziemeļaustrumu apgabali). Ilggadējās migrējošo putnu un sikspārņu uzskaites Papē pēc standartizētas metodikas ir šajā ziņā unikālas, un iegūto datu vērtība pieaug ar katru gadu. Tās noteikti ir turpināmas arī nākotnē.

Pateicības

Autori saka paldies visiem brīvprātīgajiem, kuri piedalījās putnu un sikspārņu monitoringā Papē 2017. gadā. Vispirms paldies putnu gredzenotājiem: Mārtiņam Briedim (Šveice), Valtam Jaunzemim, Mārim Jaunzemim, Edgaram Lediņam, Mārcim Lejam, Armandam Majevskim, Donātam Spalim, Viesturam Vintulim un Peteram Adamikam (Peter Adamik, Čehija). Putnu ķeršanā piedalījās: Māris Bazulis, Inese Cera, Ilze Čakare, Toms Endziņš, Kārlis Freibergs, Aivis Gulbis, Roberts Jansons, Aksels Jaunzemis, Sniedze Kalniņa, Amanda Kaufmane, Elīze Keiša, Jānis Keišs, Miķelis Keišs, Normunds Kukārs, Viesturs Leitholds, Olivers Lindecke (Oliver Lindecke, Vācija), Gunārs Pētersons, Ance Priedniece, Reinis Priedols, Marks Lotārs Pupiņš, Betija Rubene, Edgars Smislovs, Rūdolfs Tutiņš, Elza Zacmane un citi. Darbs nebūtu bijis iespējams bez tehniskā nodrošinājuma, ko sniedza Donāts Spalis un Kārlis Freibergs. Visbeidzot paldies profesionālo pētnieku ģimenēm par sapratni laikā, kas nedēļām ilgi tiek pavadīts darbā monitoringa ekspedīcijā Papē!

Literatūra

Baker J. 2016. Identification of European Non-Passerines: A BTO Guide. British Trust for Ornithology: Norfolk, UK. 463 p.

Baumanis J. 1995. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultāciju un monitoringa centram. 24 lpp.

Baumanis J. 1996. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultāciju un monitoringa centram. 45 lpp.

Baumanis J. 1997. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā 1997. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultāciju un monitoringa centram. 40 lpp.

Baumanis J. 1998. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā 1998. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultāciju un monitoringa centram. 38 lpp.

Baumanis J. 1999. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā 1998. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultāciju un monitoringa centram. 41 lpp.

Baumanis J. 2000. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā 2000. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultāciju un monitoringa centram. 38 lpp.

Baumanis J. 2001. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā 2001. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides aģentūrai. 51 lpp.

Baumanis J. 2002. Migrējošo sauszemes putnu monitorings Papes jūrmalā 2002. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides aģentūrai. 39 lpp.

Baumanis J. 2004. Migrējošo putnu sugu monitorings 2003. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides aģentūrai. 42 lpp.

Baumanis J. 2006. Migrējošo putnu sugu monitorings 2005. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. 57 lpp.

Blūms P., Baumanis J., Baltvilks J. 1967. Migrējošo putnu ķeršana ar tīkliem 1966. g. rudenī Latvijā. Zooloģijas muzeja biļetens 1: 103–106.

Busse P. 2000. Bird Station Manual: SE European Bird Migration Network Bird Migration Research Station Univerity of Gdańsk, Gdańsk. 264 p.

Demongin L. 2013. Guide d’identification des oiseaux en main. Source d’Or, France.

Kazubiernis J. 2007. Migrējošo putnu un sikspārņu monitorings 2006. gadā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. 41 lpp.

Keišs O., Dinsbergs I. 2017. Migrējošo putnu monitoringa metodika. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Dabas aizsardzības pārvaldei. 32 lpp.

Keišs O., Pētersons G. 2009. 2008. gada migrējošo putnu un sikspārņu monitoringa gala atskaite. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides aizsardzības fondam. 71 lpp.

Keišs O., Pētersons G., Vintulis V., Dinsbergs I. 2017. Migrējošo putnu un sikspārņu monitorings: gala atskaite par 2017. gadu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Republikas Dabas aizsardzības pārvaldei. 65 lpp.

Keišs O., Vintulis V. 2008. 2007. gada migrējošo putnu un sikspārņu monitoringa gala atskaite. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atskaite Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. 56 lpp.

Michelsons H., Kasparsons Ģ., Lejiņš G., Vīksne J., Šmits V., Lipsbergs J., Stolbovs I. 1960. Putnu migrācijas Latvijas PSR 1958. gada rudenī. Grām.: Latvijas Putnu dzīve – Ornitoloģiskie pētījumi 2, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta raksti XIV: 139–192.

Rydell J., Bach L, Dubourg-Savage M., Green M., Rodrigues L., Hedenström A. 2010. Bat mortality at wind turbines in northwestern Europe. Acta Chiropterologica 12: 261–274.

Svensson L. 1992. Identification guide to European Passerines. Fourth, revised and enlarged edition. Lars Svensson, Stockholm. 368 p.

Wilson D.E., Cole F.R., Nichils J.D. Rudran R., Foster M.S. 1996. Measuring and Monitoring Biological Diversity: Standard Methods for Mammals (Biodiversity Handbook). New York: Smithsonian Institution.

Winkler R., Jenni L. 2007. Alters- und Geschlechtsbestimmung europäischer Singvögel. Naturhistorisches Museum Basel und Schweizerische Vogelwarte Sempach, Die Schweiz. S. 222.

Summary

Monitoring of migratory birds in Pape, 2017 /Oskars Keišs, Ivo Dinsbergs/

2017 was the 23rd season of standardized migratory bird monitoring at Pape (Rucava parish) on the Baltic Sea coast. However, almost 60 years have passed since the first systematic migratory bird observations at Pape in 1958, and birds have been captured at Pape for 51 seasons. In total in 2017, from 1 September to 31 October, there were 222 day observation counts, during which 386 046 birds of 115 species were recorded (Table 1; Figure 1). The species with largest numbers recorded were Common Chaffinch, Eurasian Siskin, Common Wood Pigeon, Eurasian Jay and Great Tits. Night time recordings in 2017 were carried out from 10 September to 31 October. The most active passerine migration was observed during the third decade in September (Figure 2 A), and owls beginning with the third decade in October (Figure B). During the time from 9 July to 31 October, 2017, a total of 4752 birds of 83 species (Table 2) were captured at the Pape Ornithological Research Centre. These include 4610 birds of 83 species ringed, 135 released unringed and seven birds repeatedly captured which were ringed elsewhere (including four ringed elsewhere in Latvia and three in other countries).

Dabas aizsardzības pārvalde

This entry was posted in 81 (2018/1), Gredzenošana, Izpēte and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>