Mūsu barotavas stāsts

Ziemas mēneši jau ir aiz muguras un pati ziema šķiet arī, tāpēc būtu piemērots laiks, lai atskatītos uz aizvadīto ziemas sezonu. Šoreiz par putnu barošanu.

Sākām piebarot putnus ziemā pirms kādiem pieciem gadiem.

Protams, pirmās, kas atlidoja nogaršot gardās saulespuķu sēkliņas, bija lielās zīlītes. Tās paņem vienu sēkliņu un aizlaižas prom. Tikai tad, kad rūpīgi būs izēdušas visu sēkliņu, atlidos pēc nākamās. Apbrīnojamas čaklītes.

Lielā zīlīte un svilpji. Foto: Ieva BranteLielās zīlītes ir arī ziņkārīgas – pielido pie loga, izstiepj kaklu garu-garu un skatās, ko tu tur dari. Ja sēkliņu porcija beigusies, nekautrēsies un pieklauvēs pie loga: „Lūdzu, vēl!”

Tad parādījās arī zilzīlītes. Tās ir tikpat čaklas un rūpīgas.Zilzīlīte. Foto: Ieva Brante

Kad atlido zaļžubītes, skan visa māja! Tās parasti ēd uz vietas, skaļi „ieņem” teritoriju barotavā un dzenā, ja ne citus, tad viena otru.Zaļžubīte. Foto: Ieva Brante

Savukārt ķeģi pie mūsu barotavas atlido februārī–martā. Tie ir ļoti klusi un mierīgi putniņi. Salīdzinoši mazi, bet pārdroši gan – ļauj iebērt barotavā sēkliņas, kamēr paši vēl ēd.Ķeģis. Foto: Ieva Brante

Dižknābis, atlidojis, parasti piesakās ar savu īso: „Uik, uik!” Pirmajā gadā mūsu barotavā cienājās tikai viens dižknābis, nākamajos – jau četri. Tramīgi putni. Pat neļauj sevi nobildēt. Tiklīdz ver logu vaļā, tie prom bez atskatīšanās.Dižknābis. Foto: Ieva Brante

Ķivuļi reti nāk pie barotavas, viņi labprāt uzlasa no zemes to, ko citi steigā pazaudējuši.Ķivulis. Foto: Ieva Brante

Februārī–martā pie barotavas atlido arī Svilpju kungs un kundze. Tā mēs ģimenē iesaucām šos skaistos putnus – sarkankrūtīšus. Svilpju kungs un kundze parasti atlido kopā, viņi „ievāc ziņas”, iepazīstas ar teritoriju un tad aicina citus savus radus un draugus. Svilpji. Foto: Ieva Brante

Pēc Svilpju pāra pārbaudes atlido 14 un pat vairāk sarkankrūtīšu. Tie sasēžas uz palodzes vai ar nadziņiem ieķeras mājas sienā, jo barotavā maz vietas. Pēc ēšanas vienmēr notīra knābi pret koka zaru.Svilpji. Foto: Ieva BranteSvilpji. Foto: Ieva Brante

Bargajās ziemās pie mūsu barotavas bija arī dižraibais dzenis. Tas iemanījies iespraust saulespuķu sēkliņu kaimiņienes dārza ābeles stumbra spraugā un tad tik sit un ēd, sit un ēd!Dižraibais dzenis. Foto: Ieva Brante

Zvirbuļi gan ir nerātni putni. Tie ar spārniem saceļ tādu vēju, ka visas sēkliņas pa gaisu un barotava tukša.

Tā nu mēs dzīvojam, visi kopā vienā pasaulē!

Ieva Brante, www.brante.lv

P.S. Izlasi arī žurnāla “Putni dabā” 2013/4 numurā publicētos rakstiņus par putnu barošanu: S.Bērziņas “Par brīviem putniem ārā aiz loga” un A.Mankus “Putnu barotava! Kāpēc?”

This entry was posted in Putnu barošana. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>