Ornitologu ieteikumi putnu mirstības samazināšanai pret stikla virsmām

IMG_6910Pirms dažām dienām vietnē Putnidaba.lv tika publicēta plašu ažiotāžu izraisījusi ziņa par putnu masveida mirstību pie Vairogu pārvada Rīgā. Šī ir viena no retajām publikācijām, kurā tiek atainota ļoti nozīmīga problēma – putnu sadursmes ar stiklotām virsmām. Šādas sadursmes ir notikušas arī agrāk, pamatā tajās bija iesaistītas ēku stiklotās virsmas uz fasādēm un logi. Šobrīd putnu bojāejas cēloņu sarakstu ir papildinājušas arī arvien lielāku popularitāti iegūstošas stiklotas konstrukcijas gar ielām, šosejām un transporta mezgliem.

Eiropā, ASV un Kanādā (īpaši pēdējās divās) putnu sadursmes ar stiklotām virsmām ir bijis pastiprināts pētījumu avots vismaz pēdējās trīs desmitgades. Šajā periodā ir uzkrātas nozīmīgas atziņas un sagatavotas daudzas rekomendācijas, kas arī realizētas praksē, kā sadursmju risku samazināt. Diemžēl, Latvijā šai problēmai nav tikusi pievērsta pienācīga uzmanība. Ja šāda prakse tiks turpināta, putnu sadursmes ar stiklotām virsmām var kļūt par ļoti nopietnu problēmu, ņemot vērā pašreizējās arhitektūras un dizaina tendences.

Īpaši bieži putnu sadursmes ar stiklotām virsmām notiek brīdī, kad putni tiek spēji iztraucēti (piemēram, parādoties plēsējam) vai migrāciju laikā. Putnu migrāciju periodā pārlidojumos piedalās liels skaits jaunu un nepieredzējušu putnu, kuri parasti ir visbiežākie upuri šāda veida sadursmēs. Nereti šādās sadursmēs iet bojā arī veci un pieredzējuši īpatņi, jo migrāciju laikā dažādu summāru apstākļu ietekmē putnu mirstība ir palielināta.

Lai saprastu, kādi putnus pasargājoši pasākumi no sadursmēm ir veicami, sākumā dažos vārdos pievērsīsimies tam, kas izraisa putnu sadursmes ar šādām stiklotām konstrukcijām. Vispārinot tās ir divas stikloto virsmu radītas optiskas ilūzijas:

  1. putni neuztver stikloto konstrukciju kā šķērsli, jo stiklu neredz un nemaina lidojuma trajektoriju. Šo efektu pastiprina lidojuma trajektorijai stiklam otrā pusē augoši koki un krūmi, kurus putni izvēlas kā lidojuma mērķi – acīmredzami, šāds sadursmju scenārijs ir raksturīgs Vairoga pārvadam;
  2. putni atspoguļoto apkārtnes attēlu (īpaši, ja tajā atspoguļojas apkārtnes veģetācija – koki, krūmi un debesis) stiklotajā konstrukcijā uztver kā telpas turpinājumu un arī šajā gadījumā nemaina lidojuma trajektoriju. Ar šo ilūziju ir saistīti arī sadursmju gadījumi, kad putni savu atspulgu uztver kā konkurējošu īpatni vai teritorijas robežu pārkāpēju un tam aktīvi uzbrūk; šādi gadījumi raksturīgi putnu ligzdošanas periodam pavasarī un vasaras sākumā. Uzbrukumi savam attēlam gan parasti nav letāli un nav smagi traumējoši, jo putni uzbrūk savam attēlam no neliela attāluma un lidojuma ātrums nav liels.

Abos gadījumos notiek sadursmes, kas atkarībā no lidojuma ātruma un sadursmes leņķa ir dažādā pakāpē traumējošas līdz letālas. Lielā ātrumā un taisnā vai vairāk vai mazāk taisnā leņķī notikusi sadursme parasti ir letāla. Šādos gadījumos putns aiziet bojā uzreiz pēc sadursmes vai arī vēl spēj nolidot salīdzinoši lielu attālumu (reizēm pat vairāk par kilometru) un tad aiziet bojā.

Tā, kā sadursmes rezultātā mirušos putnus, īpaši pilsētās, mēdz salīdzinoši īsā laikā uzlasīt kaķi, lielāki putni un citi maitēdāji, kā arī savākt ielu uzkopēji, kā arī daļa putnu vēl spēj nolidot lielāku vai mazāku attālumu pēc sadursmes, tad bojāgājušo putnu patiesais skaits ir daudz lielāks kā to var konstatēt pēc uzskaitēm, kāda ir veikta Vairoga pārvadā Rīgā.

Vairoga_parvads3Lai samazinātu putnu mirstību, ko rada to sadursmes ar stiklotām virsmām, ir nepieciešams tās padarīt redzamas (ja stiklotās virsmas ir caurspīdīgas) vai novērst stikla virsmu reflektīvās īpašības (ja tās atspoguļo apkārtējo ainavu – kokus, krūmus, debesis, mākoņus, ielas turpinājumu u.tml.).

To var panākt, virsmas marķējot, krāsojot vai aplīmējot ar līmplēvēm. Pilsētvidē pēdējo lomu var izpildīt arī reklāmas virsmas, kas var atmaksāt virsmu marķēšanā ieguldītos līdzekļus. Marķēšanai izmanto arī dažādus zīmējumus (līnijas, ģeometriskas figūras, putnu attēlus), kuru izvietojuma blīvumam uz marķējamās virsmas jābūt ir pietiekami lielam, lai padarītu to redzamu visā platībā. Vairoga pārvada gadījumā ļoti labi izskatītos Lielvārdes jostas attēlojums.

Izmantojot putnu (parasti izmanto dienas plēsīgo putnu siluetus, kaut arī nav nekādas nozīmes, kādas sugas vai grupas siluetus šādiem nolūkiem izmanto – siluetu mērķis ir padarīt stiklus redzamus, nevis ar tiem putnus baidīt) attēlus, putnu silueti izvietojami vienmērīgi pa visu stikla virsmu ar nelieliem intervāliem (attālumam starp siluetiem ir jābūt ne lielākam par 10 cm).

Ja tiek izmantots līniju zīmējums, tām ir jābūt izteikti kontrastējošā krāsā, pietiekami biezām un jāatrodas vismaz 5 cm attālumā vienai no otras. Pie lielāka attāluma putni var mēģināt izlidot starp līnijām, un tādējādi ietriecoties stiklā. Vēlamais līniju orientācijas veids ir horizontāls. Ideāls līniju zīmējums ir tāds, kuru veido tīkls ar 16 mm acu diametru.

UV_uzlimes3

Estētiski pievilcīgākais variants ir ultravioleto (UV) uzlīmju un marķieru izmantošana. Putni, atšķirībā no cilvēkiem, redz UV gaismu un šādas uzlīmes un marķieri ir ļoti labs kompromiss – cilvēki šīs uzlīmes un marķieru zīmējumus praktiski neredz, bet putni tos redz tikpat labi kā citus zīmējumus parastā drukā. Šāda metode ir dārgāka par parasto uzlīmju izmantošanu, taču atmaksājas gadījumos, kad ir svarīgi, lai stikla virsma būtu labi caurredzama. Īpaši nozīmīgi tas varētu būt stiklotām ēkām. Latvijā šādas UV uzlīmes un marķierus piedāvā SIA „Motacilla”. Izmantojot SIA „Motacilla” pakalpojumus, ne tikai palīdzēsiet putniem savā projektā, bet arī palīdzēsiet visiem Latvijas putniem, jo daļa peļņas tiek izmantota Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu un programmu īstenošanai.

Vairoga_parvads_ban_640

Putnu sadursmes ar stikliem kļūs tikai aktuālāka problēma un žurnālā „Putni dabā” arī ir paredzēti raksti gan par šīm problēmsituācijām, gan risinājumiem. Lai šis vērtīgais žurnāls (kas ir vienīgais žurnāls par putniem latviski) arī turpmāk būtu pieejams BEZ MAKSAS Latvijas bibliotēkās un internetā, lūgums nobalsot par tā izdošanu sadaļā http://putnidaba.lv/sakums/.

 

Rolands Lebuss, Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperts, rolands.lebuss@lob.lv
Agnis Bušs, žurnāla „Putni dabā” redaktors, agnis@putnidaba.lv
Edgars Lediņš, SIA „Motacilla” vadītājs, info@ledins.lv

This entry was posted in Putnu mirstība, Žurnāls "Putni dabā". Bookmark the permalink.

2 Responses to Ornitologu ieteikumi putnu mirstības samazināšanai pret stikla virsmām

  1. a says:

    Man ir nedaudz cita pieredze. Izmantoju plēsīgo putnu siluetus uz ēku logiem, pa vienam uz katra loga. Bojā gājušo putnu skaits samazinājies līdz minimumam. Esmu arī lasījis publikācijas ASV presē, ka putni instinktīvi fiksē siluetus, kuri viņiem bīstami. Protams piekrītu arī vizuālas barjeras nepieciešamībai.

  2. Pingback: Vairoga pārvada apsekošana, lai vienotos par risinājumiem pret putnu mirstību |

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>