"Putni dabā" 2012/3-4 drīzumā

Žurnāla “Putni dabā” 2012/3-4 numurs tiks izdots drīzumā, taču jau tagad varam iepazīstināt ar tā saturu.
Kuru rakstu Tu gribētu izlasīt pirmo?

Saturu skatīt ŠEIT

Paldies atbalstītājiem:

           LOB    Due

Jana Seta    Unitedpress  Arctic Paper  Papyrus
Žurnāla vāki drukāti uz Arctic paper Munken Lynx 170g papīra

Ziedotāji  lapā: Duys ģimene

Ziedotāji LOB kontā: Daina Bērtiņa, Jolanta Cielava, Ilze Dienava-Verdolde, Inta Dimante-Deimantoviča, Jānis Jaško, Inese Keiša, Varis Liepa, Ināra Rozentāle, Antra Stīpniece, Inga Zaķe

Citi atbalstītāji: Toms Kohs, Niklāvs Lizbovskis, Elīze Spridzāne, Tālivaldis Ķerus

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Operācija "PINENU" jeb ziemeļu svilpja gredzenošana

Šogad pirmais ziemeļu svilpis Latvijā novērots 9. novembrī, kad to novēroja Igors Deņisovs Mangaļsalā (Dabasdati.lv), kas bija tikai 16. novērojums kopš 1993. gada 1. janvāra.

Savukārt 2012. gada 19. novembrī putnu gredzenotājs Ivo Dinsbergs nolēma ziemeļu svilpi noķert. Līdz šim Latvijā izdevies noķert un apgredzenot tikai 41 šīs sugas putnu – 22 putni 1925.-1960. gadā un 19 putni 1961.-1985. gadā (Latvijas Gredzenošanas centra dati).

Ivo noķertais ziemeļu svilpis ir 42. noķertais Latvijā vispār un pirmais kopš 1976. gada. Tas bija jaunais putns ar spārna garumu 10,5 cm. Ziemeļu svilpju spārnu garums svārstās no 10,4 līdz 11,5 cm (Svensson 1992).

“PINENU” ir saīsinājums no Pinicola enucleator – ziemeļu svilpja latīniskā nosaukuma.

Fotoreportāža no operācijas “PINENU”

Foto: Ivo Dinsbergs

Rīts. Lai vai kā negribās celties, bet tomēr jāmēģina!
Šķietami traka un pirmajā brīdī pat bezcerīga operācija – noķert ziemeļu svilpi, Latvijā reti sastopamu putnu sugu.
Jau iepriekš vakarā biju sarunājis objektīvu, lai svilpi vismaz nobildētu.
Ierodoties Mangaļsalā rodas secinājums – “ķeksētāju” te pilnīgi noteikti bija vairāk kā ziemeļu svilpju!

Pirmā stunda paiet klusumā, līdz beidzot saņemu zvanu no Edgara Lediņa… IR! Viens putns pamanīts samērā netālu. Dodamies turp.
Šeit jau mums priekšā ir bildētāji.
Putns ir ļoti drošs. Bet visam pienāk beigas – arī putna pacietībai. Aizmūk. Debesis apmācās un viss paliek drūms. Cerības izplēn…
Šajā rītā bija trīs cilvēku grupas, kas bija braukušas uz “svilpi”, ķeksētāji, bildētāji un ķērāji.

Un te ir viņš! Ziemeļu svilpis – Pinicola enucleator. Pēc 15 minūtēm atkal uzradās un visai veiksmīgi padodās uz pievilināšanu ar balsi.
Šīs sugas putns pie mums ir reti sastopams rudens un ziemas viesis no taigas. Īstais izplatības areāls ir Eiropas paši ziemeļi un Sibīrijas taiga.
Tomēr invāziju gados lielā skaitā var ceļot tālu uz dienvidiem, sasniedzot arī Latviju.
Pārtiek no dažādiem pumpuriem, atvasēm, kā arī no ogām un augļiem.
Vidējais izmērs 19-22 cm.
Bildēs redzams jaunais putns. Vecie tēviņi ir koši sarkani.

Apmēram pusstundu tas tiek ganīts apkārt un tikmēr es uzstādu līdzpaņemto tīklu.

Bet notiek visādas ķibeles, piemēram, zari tīklā…svilpis nemūk un turpina baroties ar kazeņu ogu pārpalikumiem.

…toties bildes krājās. Diemžēl gaisma ir pilnīgi nekāda un nekas prātīgs nesanāk.

HA! Un tomēr izdodās! Svilpis ir noķerts! Drukns ziemeļu svilpja jaunais putns. Pēdējoreiz Latvijā ziemeļu svilpis noķerts pirms aptuveni 35 gadiem, Papē. Un kopumā visā gredzenošanas vēsturē pie mums apgredzenots tikai 41 šīs sugas īpatnis.
Šim tika R sērijas gredzens ar numuru LATVIA RIGA R 11407

Skaists un samērā paliels putns.

Un te tuvplānā.
Nobeigumā paldies Lindai Bērtiņai par asistēšanu ķeršanā. ;)
Paldies Mārtiņam Briedim par objektīvu
kā arī Edgaram Lediņam par zvanu!

Literatūra
Svensson L. 1992. Identification guide of European passerines. 4th edition. Stockholm.

Iesaki arī draugiem:

Posted in Uncategorized | 2 Comments

Uzsākta "Putni dabā" 60. jubilejas numura maketēšana

Pirmais žurnāla “Putni dabā” numurs tika izdots 1987. gadā. Tagad ir pagājuši jau 25 gadi kopš šā notikuma, kad izdosim žurnāla 60. numuru*. Ja pieņemam, ka pašreizējā redaktora stāžs – 5 gadi – arī ir vērā ņemams, tad sanāk tāda kā trīskārša jubileja.

Nākamā, 60. (2012/3-4), numura materiāli ir nodoti maketēšanai un līdz gada beigām to ir paredzēts izdot un izplatīt Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedriem un Latvijas publiskajām bibliotēkām (vairāk nekā 800).

Ieskats nākamajā numurā

Bārdzīlīte. Foto: J. Jansons / putni.info

Apjomīgākais raksts “Putni dabā” 2012/3-4 numurā paredzēts par bārdzīlīšu pētījumiem dažādās Latvijas vietās. Bārdzīlītes ir viena no tām sugām, kurai raksta autors Juris Lipsbergs ir pievērsis uzmanību visa mūža garumā.

Ceļojumā dosimies uz Gibraltāru kopā ar Māri Puķīti. Lai arī Gibraltārs aizņem ļoti mazu teritoriju, putnu migrācijas laikā šī vieta pārvēršas par lielisku putnu vērošanas vietu.

Ar “Putni dabā” saistītās “jubilejas” nav vienīgās šajā numurā – daudz nopietnākas jubilejas svin ornitoloģe Ieva Vilks – 80, un starptautiskā putnu aizsardzības organizācija BirdLife International – 90. Savukārt Ruslans Matrozis apkopojis informāciju par 26 nozīmīgiem notikumiem un jubilejām Latvijas ornitoloģijā 2012. gadā.

Neiztrūkstoša žurnāla daļa veltīta arī interesantiem putnu novērojumiem. Šoreiz lasi, ko novērojumu autori raksta par ceru ormanīti, kluso ķauķi, lāsaino ķauķi, tundras tārtiņu un rudastes čaksti. Savukārt rubrikā “No lauka piezīmēm” par peldošu vistu vanagu jūrā un sezonas darbiem gada putna akcijas laikā.

Žurnāla iepriekšējie numuri tika izdoti pateicoties daudziem atbalstītājiem.
Arī Tu vari PALĪDZĒT izdot nākamos numurus.

Agnis Bušs
LOB žurnāla “Putni dabā” redaktors (jau 5 gadus…)
agnis@putnidaba.lv

* Numerācija izdalot katru fiziski izdoto numuru (dubultnumuri skaitīti kā viens numurs). Pielikumi nav ņemti vērā.

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Koks ar diviem galiem jeb vēja enerģija pret putniem

Grobiņas vēja parks – lielākais uzbūvētais Latvijā. Foto: R. Lebuss

Vēja ģeneratori ir viens no atjaunojamās enerģijas avotiem, kas šobrīd nodrošina gan tikai 2,5% no pasaules atjaunojamās enerģijas. Paredzēts, ka nākotnē vēja ģeneratoru skaits varētu pieaugt, tomēr ne reizi vien izskanējuši apgalvojumi par vēja turbīnu negatīvo ietekmi uz migrējošajiem putniem.

Starptautiskā vēja enerģijas padome iesaka, ka līdz 2020. gadam vējam vajadzētu nodrošināt vismaz 12% no globālās enerģijas, kas, protams, nozīmē, vēja turbīnu pavairošanu. Diemžēl nepārdomātu vēja ģeneratoru uzstādīšana, kas nozīmē neatbilstošas vietas izvēli, apdraud migrējošo putnu un arī sikspārņu populācijas. Vēja turbīnu izvietošana migrācijas ceļā rada putnu sadursmi ar turbīnām, jo sevišķi tādiem lielajiem putniem kā lijām, stārķiem un ērgļiem. Sikspārņiem papildu bažas, bez tiešām sadursmēm, rada arī t.s. barotraumas – iekšējo audu bojājumi, kurus tie iegūst pēkšņi nokļūstot pazemināta gaisa spiediena zonā (aiz rotora lāpstām), un kas var tādējādi nogalināt ģeneratoram tuvu lidojošus dzīvniekus.

Klimata investīciju fonds (Climate Investment Fund), sadarbojoties ar BirdLife International un citām institūcijām, šobrīd strādā pie tā, lai nodrošinātu gan atbilstošu vietas izvēli vēja ģeneratoriem, gan reģiona uzraudzību pirms un pēc turbīnu uzstādīšanas.

 

Pēc BirdLife International materiāliem sagatavoja Ilze Grunska

 

Izlasi arī:

Par vēja enerģiju un putniem Latvijā:
Vēja elektrostacijas – labās un sliktās /R. Lebuss/

 

Iesaki draugiem:

Posted in BirdLife | 2 Comments

Jau 100 sekotāju "Putni dabā" lapai draugiem.lv

Vakar, 2012. gada 4. novembrī žurnāla “Putni dabā” lapai pievienojās 100. sekotājs. Ar šo skaitu tikai divu nedēļu laikā (lapa sāka darboties 22. oktobrī) žurnāla lasītāji un citi atbalstītāji ir novērtējuši žurnāla nozīmību!:)
Pateicībā par uzticību un novērtējumu divi no sekotājiem saņems pārsteiguma balviņas no Latvijas Ornitoloģijas biedrības, žurnāla “Putni dabā” un SIA “Motacilla”:

  • Kārlis Sīlis ir “Putni dabā” lapas 100. sekotājs, bet
  • Lāsma Ceizare tika izlozēta ar draugiem.lv “sekotāju izlozes rīku” no pirmajiem 100 sekotājiem.

Lāsma un Kārlis saņem davānā pa zivjērgļa piespraudītei, ko dāvina SIA “Motacilla”.
Apsveicam!

Arī pie 200 sekotāju skaita pat veseli trīs sekotāji iegūs pārsteiguma balviņas (200. sekotājs un pa vienam no pirmajiem 100 sekotājiem un otrajiem 100 sekotājiem).

Seko arī Tu: http://www.draugiem.lv/putnidaba/

Putnisku nedēļu!

 

Iesaki arī draugiem:

Posted in Uncategorized | Leave a comment

"Putni dabā" vasaras nedēļa

Ārā jau gozējas sniegs un šķiet, ka laiks ātri skrien vēja spārniem – gluži kā lielākā daļa gājputnu ir devušies uz siltākām zemēm. Vēl tik brīdi varētu ļauties vasaras siltumam, vismaz atminoties vasaras piedzīvojumus.

Tāpēc “Putni dabā” šo nedēļu (29. oktobris-4.novembris) pasludina par vasaras nedēļu, kuras laikā katru dienu piedāvāsim iepazīties ar vienu no “vasaras” rakstiem no žurnāla “Putni dabā” 2012/1-2 numura.

“Vasaras nedēļas” noslēgumā no lauka piezīmēm par bišu dzeņiem, kuri tikai pavisam nesen sāka ligzdot Latvijā - Apgredzenoti divi bišu dzeņi (A. Kalvāns, E. Lediņš)

“Putni dabā” vasaras nedēļa:

Pirmdiena: Kā “Skaidrie okulāri” cīnījās jeb Torņu cīņas 2012 Kaņiera tornī
(M. Jaunzemis)

Otrdiena: Karaliskais zvejnieks zivju dzenītis (R. Lebuss)
Trešdiena: Dzīve zem lodēm (V. Ķerus)
Ceturtdiena: Dīvainā nakts jeb kā mēs ķērām griezes (I. Dinsbergs)
Piektdiena: Pirmā tikšanās ar zaļajām vārnām (I. Grīnerte)
Sestdiena: Piecpadsmitā vasara ar zaļajām vārnām (E. Račinskis)

Svētdiena: Apgredzenoti divi bišu dzeņi
(A. Kalvāns, E. Lediņš)

Bišu dzenis. Foto: E. Lediņš / ledins.lv

 

Iesaki arī draugiem:

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Petīcija Igaunijas Vides ministrijai

Igaunijas Vides ministrija!
Atrodiet un sodiet slepkavas, kuri nošāva un nogalināja jūras ērgli Nimetu

Paraksti petīciju arī Tu ŠEIT!

Skaistais jūras ērglis Nimeta, kuru Igaunijas Dzīvības Zinātņu Universitātes Dzīvnieku klīnikā ārstēja Dr. Madis Leivits, Igaunijā sākumā oktobra tika atrasts miris. Viņš tika nošauts un atstāts nomirt apgabalā, kuru īrē mednieki.

Šim plēsējam nebija jācieš un jānomirst no malumednieku rokas. Šis putns bija sācis veikt savu migrācijas ceļu un nogalināšanas brīdī atradās barošanās vietā. Šie slepkavas ir jāaptur un jāsoda, kā arī jāizglīto par to, ko viņi ir nodarījuši un nodara mūsu visu pasaules videi.

Ziņa no Putnu migrāciju kartes:
11.10.2012 Jūras ērglis Nimets gājis bojā

Jūras ērgli Nimetu Igaunijas Dzīvības Zinātņu Universitātes Dzīvnieku klīnikā ārstēja Dr. Madis Leivits. Nimeta gaitām pēc atbrīvošanas ļāva sekot putnam pierīkotais raidītājs. Diemžēl kopš 2.oktobra rīta no Nimeta nesaņēmām nekādas ziņas, tāpēc nolēmām doties izpētīt apstākļus, kas to ietekmējis. Pēdējā vietā, no kuras saņēmām jūras ērgļa raidītāja signālus, mēs neko neatradām, bet tuvumā pamanījām kraukļus, kas nozīmēja, ka tuvumā varētu būt kāda maita. Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka Nimets šeit atradās sešas dienas, pirms signāls pārtrūka.

Drīzumā mēs atradām apgredzenotu, ar raidītāju aprīkotu jūras ērgļa līķi kanālā, guļošu uz muguras pa pusei ūdenī. Šķita, ka līķis tur atrodas apmēram nedēļu, mīkstās ķermeņa daļas bija apēduši kraukļi. Lielāki dzīvnieki to nebija aiztikuši, jo jūras ērgļa kājas un mugura bija veselas, tās atradās ūdenī. Zemais GSM pārklājums ūdenī neļāva pieslēgties raidītājam, kas atradās ūdenī. Pēc akumulatora uzlādēšanas mēs saņēmām vēl divus signālus no 2.oktobra plkst.12:00 un 15:00. Nākamais iespējamais signāls plkst.18:00 iztrūka. Tādējādi visdrīzāk putns aizgājis bojā 2.oktobrī īsi pēc plkst.15:00. Dr. Madis Leivits apskatīja putna ķermeni un konstatēja, ka ērglis ir bijis vesels, uz ko norāda zemādas tauku slānis. Nāves iemesls ir bijis pēkšņs. Visdrīzāk putns ir ticis nošauts, jo ķermeņa paliekās tika atrastas svina pēdas, kas netika konstatētas laikā, kad Nimets pirmo reizi bija veterinārajā klīnikā. Jautājums paliek neatbildēts – kurš nošāva ērgli?

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Tiek veidots jūras migrējošo putnu e-atlants

Foto: T. Martins

Šis ir pirmais globālais atlants par jūras migrējošo putnu sugu svarīgākajām migrācijas vietām, kas nākotnē var kļūt par nozīmīgu to saglabāšanas instrumentu, vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (Convention on Biological Diversity (CBD)) līdz 2020. gadam paredzēts aizsargāt 10% no jūras un piekrastes rajoniem visā pasaulē. E-atlants būs būtisks ieguldījums, aprakstot ekoloģiski un bioloģiski svarīgās jūras teritorijas, kā arī, plānojot jūras enerģētikas infrastruktūras izvietojumu.

Jūras putniem nozīmīgo vietu e-atlanta izveidošana tika uzsākta BirdLife International 11. partneru konferences (COP11) Konvencijas par bioloģisko daudzveidību laikā Indijā, 16.oktobrī. E-atlants sevī aptver 3000 Putniem nozīmīgās vietas (PNV, angliski IBA) visā pasaulē. Tas ir sešu gadu laikā paveikts darbs, kurā iesaistījās aptuveni 40 BirdLife International biedri un vadošie putnu zinātnieki no visas pasaules.

E-atlants sniedz svarīgu informāciju aizsardzības speciālistiem un politikas veidotājiem, kā arī enerģētikas nozares plānotājiem vēja parku izbūvē, gāzes un naftas izpētē un urbumos. Tas būs vērtīgs palīgmateriāls arī zivsaimniecības vadītājiem un jūras piesārņojuma apsaimniekošanas plānotājiem.

Jūras putni šobrīd ir visvairāk apdraudēto putnu grupa. Tie sniedz unikālu ieskatu dabas aizsardzības problēmās, jo ceļo tūkstošiem kilometru starptautiskajos ūdeņos un dažādās Ekonomiski Ekskluzīvajās Zonās (valstij ir īpašas tiesības kādas jūras teritorijas izpētē un izmantošanā, tai skaitā, enerģētikas attīstīšanā), lai uz sauszemes atgrieztos tikai vairošanās nolūkos. BirdLife globālo PNV koordinators Bens Laskeless (Ben Lascelles) skaidro: “Ņemot vērā lielos attālumus, kurus putni veic, ilgo laika periodu, kuru tie pavada jūrā un apdraudošos riskus, ar kuriem tie saskaras sava pārceļojuma laikā, izveidot tīklu, kas parāda nozīmīgākās vietas sugu saglabāšanas procesā, ir būtisks ieguldījums to nākotnē”.

E-atlants nodrošinās arī informāciju par ūdens iemītnieku aizsardzībai nozīmīgām teritorijām kā piemēram, vaļu, bruņurupuču un haizivju datiem. E-atlants ir pavērsiens BirdLife PNV krājumu formāta ziņā, un būs pieejams tikai tiešsaistē jeb interneta vidē. Līdzīgi kā Google Maps, arī e-atlants tiks dinamiski atjaunots ar jaunām identificētām vietām un datiem. Tas būs saistīts ar citiem BirdLife datu resursiem, tostarp BirdLife sugu kontiem, PNV faktu lapām un Pasaules putnu gadījuma datu izpēti.

BirdLife International sekretariāta darbu šo datu apkopošanā atbalstījusi Lenfest Ocean Program, Boston Environmental, Tilia fund, EU LIFE, Jensen Foundation, Nippon Keidanren,- Nairobi Convention, IUCN, Conservation International, Global Greengrants Fund, David and Lucile Packard Foundation, Canadian Wildlife Service, Wallace Research Foundation, World Seabird Conference.

 

Pēc BirdLife International sagatavoja Ilze Grunska

Ziņa BirdLife International lapā ŠEIT

Posted in BirdLife | Leave a comment

Mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk putnu ligzdu nekā tika vērtēts līdz šim

Atbildot uz Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) organizēto petīciju pret mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā, Zemkopības ministrija sniegusi informāciju par mežizstrādes apjomiem pavasarī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos mežos. Šie dati, ņemot vērā arī jaunākos putnu uzskaišu rezultātus, liecina, ka LVM apsaimniekotajos mežos vien katru gadu tiek iznīcināti vismaz 50,6 tūkstoši putnu ligzdu. LOB aicina Zemkopības ministriju nekavēties ar mežizstrādes pārtraukuma pavasarī ieviešanu.

Akcijas “Necērt pavasarī!” ietvaros šī gada vasarā LOB organizēja ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu petīciju, lai aicinātu putnu ligzdošanas sezonu laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam noteikt par kluso periodu, kura laikā nenotiek meža ciršana un netiek veikta jaunaudžu kopšana. Iesniegto petīciju Ministru prezidenta birojs pārsūtīja Zemkopības ministrijai atbildes sniegšanai.

Savā vēstulē LOB Zemkopības ministrija norāda uz nepieciešamību pēc LOB priekšlikuma integrēta izvērtējuma, ņemot vērā tā īstenošanas ietekmi uz Latvijas sabiedrības ekoloģisko, ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanu.

“Saskaņā ar Latvijas Meža politikā noteikto uzdevumu – līdzsvarot sabiedrības intereses, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot Latvijas meža ekoloģisko vērtību un nodrošinot meža sociālo funkciju, Zemkopības ministrija, bez iepriekš minētā izvērtējuma, nevar atbalstīt priekšlikumu aizliegt mežu ciršanu un jaunaudžu kopšanu laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam,” teikts zemkopības ministres Laimdotas Straujumas parakstītajā vēstulē.

Zemkopības ministrijas vēstulē arī norādīts, ka “lai izvērtētu (..) minētā priekšlikuma (..) ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku, Zemkopības ministrija sākotnēji ar petīciju pret mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā iepazīstināja A/S “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrību, Latvijas Mežizstrādātāju savienību un Latvijas Kokrūpniecības Federāciju.”

LOB atbildē Zemkopības ministrijai informē par to, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju un jaunākajiem putnu uzskaišu rezultātiem LVM apsaimniekotajos mežos vien katru gadu, veicot mežizstrādi pavasarī, tiek iznīcināti vismaz 50,6 tūkstoši putnu ligzdu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā līdz šim tika vērtēts pa visu valsti kopā. Putnu ligzdu postīšana ir gan Eiropas Savienības Putnu direktīvas, gan Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpums.

“Ņemot vērā iepriekš minēto, atbalstām nepieciešamību pēc no meža nozares neatkarīga visaptveroša mūsu priekšlikuma izvērtējuma, taču nepieciešams izvērtēt to, mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā ieviest ar pēc iespējas mazākām sekām ekonomiskajām un sociālajām interesēm, nevis vai šādu pārtraukumu ieviest. Uzsveram, ka izvērtējums veicams maksimāli īsā laikā, lai neaizkavētu mežizstrādes pārtraukuma ieviešanu jau tuvākajos gados,” uzsvērts LOB vēstulē, vienlaikus norādot, ka meža nozares ekonomisko interešu pārstāvji par ierosinājumu noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā informēti jau 2009. gadā.

LOB vēstulē sniegta informācija arī par Latvijas meža putnu populāciju stāvokli, sabiedrisko aptauju rezultātiem par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā un līdzīgiem ierobežojumiem citās Eiropas valstīs.

Papildu informācija:

Pārpublicēts no: http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=382

Posted in LOB ziņas | Leave a comment

Eiropas Putnu vērošanas dienu rezultāti

Pagājušajā nedēļas nogalē vairāk nekā 64 000 aizrautīgu cilvēku 33 dažādās Eiropas un Centrālāzijas valstīs piedalījās Eiropas Putnu vērošanas dienās, vērojot rudens migrāciju. Latvija Eiropas putnu vērošanas dienās EuroBirdwatch piedalījās jau astoņpadsmito gadu. Nedēļas nogalē Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) saņēma ziņojumus par 121 277 novērotiem putniem no 147 sugām. 550 putnu draugu piedalījās 20 CEMEX dāvinātos putnu vērošanas pasākumos, ko organizēja LOB un Dabas aizsardzības pārvalde, vai vēroja putnus individuāli.

Vislielākajā skaitā šogad novērotas žubītes – 13183, dzērves – 8748 un lauku baloži – 7905. Pie interesantākajiem novērojumiem minami jūras šņibīšu novērojumi Liepājā un Mangaļsalā, trīspirkstu kaijas novērojums Papē, priežu krustknābju novērojums Kolkā un vēlie ezera ķauķa un mazā mušķērāja novērojumi Liepājā.

“Lauku baloži nāca bars pēc bara – beidzot dalībniekiem varēja parādīt, kāda ir īsta migrācija tepat Rīgā!” Ruslans Matrozis, aktīvs Rīgas putnu faunas pētnieks, atzina, ka tādu migrāciju kā šajā nedēļas nogalē Rīgā nebija redzējis pēdējo astoņu gadu laikā.

Šogad Eiropā Putnu vērošanas dienās tika saskaitīti 5 810 639 putni un notikuši 2565 putnu vērošanas pasākumi. Eiropā visbiežāk novērotās putnu sugas bija lauku balodis, mājas strazds un žubīte. No interesantākajiem novērojumiem Eiropā jāizceļ garknābja dūņsloka, melnspārnu bezdelīgtārtiņš, stepes ērglis un lielā sīga.

Eiropas Putnu vērošanas dienas organizēja starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International, ko Latvijā pārstāv LOB.

 

Papildu informācija:

Posted in Uncategorized | Leave a comment