Par gulbju un citu ūdensputnu barošanu ziemā (barot vai nebarot?)

Pauguknābja gulbji Dārziņu attekā, 25.01.2014. Foto: Ruslans Matrozis

Pauguknābja gulbji Dārziņu attekā, 25.01.2014. Foto: Ruslans Matrozis

Ja ar „mazo putniņu” barošanu ziemā viss vairāk vai mazāk būtu skaidrs (ja esi sācis barot, tad dari to līdz pēdējiem saliem un sniegam), tad ar ūdensputnu barošanu situācija nav tik viennozīmīga. Daļa ornitologu un putnu vērotāju aicina atturēties no ūdensputnu barošanas, savukārt citi tieši otrādi – lūdz palīdzību to barošanā. Kā tad īsti ir un kam ticēt?

Kāda ir atšķirība starp „mazajiem putniņiem” un „lielajiem ūdensputniem”?

Pirmkārt, jau tas, ka „mazajiem putniņiem” (t.i., zīlītēm, zvirbuļiem u.c. zvirbuļveidīgajiem putniem) parasti mēs (cilvēki) paši uztaisam barotavas tiešā dzīvesvietas tuvumā un varam visu laiku sekot līdzi, vai barības ir pietiekami (vēlreiz atceramies – ja esi sācis barot putnus, tad dari to līdz pēdējiem saliem un sniegiem). Savukārt ar ūdensputnu barošanu ir savādāk – tie parasti tiek baroti vietās, kur šie ūdensputni pulcējas pie kādām neaizsalstošām ūdenstilpēm. Tātad cilvēki dodās pie šiem putniem un to barošanai ir vairāk gadījuma raksturs un liels neregularitātes risks.

Kur rodas pretrunas ūdensputnu barošanā?

Atbilde patiesībā meklējama jau iepriekšējā rindkopā – bažas, ka barot ūdensputnus nebūs iespējams regulāri. Tāpēc uzreiz par vienkāršāko atbildi tiek uzskatīts – „ūdensputnus barot nevajag/nedrīkst”. Tomēr papētot dažādus avotus, uzskati ir dažādi. LOB izdotajā bukletā par putnu barošanu minēts, ka „Latvijā ziemojošos gulbjus barot nebūtu ieteicams”. Arī nesen portālā LSM.LV publicētajā rakstā minēts, ka „Ūdensputnus, īpaši gulbjus, ziemā labāk nebarot vispār.” Pamatojums ir pavisam vienkāršs – „gulbji pie baltmaizes pierod tik ātri, ka gaidot kārtējo ēdienreizi, bieži vien neaizlido prom, reizēm pat iesalst”. Par gulbju iesalšanu ledū patiesībā esmu diezgan skeptisks. Gan jau kāds ne pārāk gudrs gulbis ir arī iesalis, taču visbiežāk šādi mīti ir radušies, redzot uz ledus sēdošus gulbjus. Reizēm pat tiek izsaukti glābēji un, viņiem tuvojoties gulbjiem, tie paceļas spārnos un aizlido.

Tomēr ir atrodami arī aicinājumi barot ūdensputnus, t.sk., gulbjus. Piemēram, portālā mammamuntetiem.lv atrodams raksts, kurā tiek aicināti barot gulbjus Dārziņos (starp citu tas pats ornitologs, kas LSM.LV min, ka gulbjus labāk nebarot). Savukārt žurnālā „Putni dabā” publicēts izvērsts raksts par gulbju barošanas attīstību Latvijā. Šajā rakstā diezgan skaidri un pamatoti tiek apskatīti dažādi gulbju barošanas aspekti – gan atspēkoti ar gulbju barošanu saistīti mīti (piemēram, tā pati iesalšana ledū vai putnu nespēja/nevēlēšanās doties projām), gan uzskaitītas arī pozitīvās lietas.

 

Secinājumi

- Kā tad ir – barot vai nebarot?
- Barosim atbildīgi.

Vispārējais secinājums arī gulbju un citu ūdensputnu sakarā būtu – ja esi sācis barot putnus, tad dari to līdz pēdējiem saliem un sniegiem.

Tomēr šeit ir arī citas lietas, kas nav atkarīgas tikai no katra indivīda. Lieta ir tāda, ka īpaši pēdējos gados neorganizēta ūdensputnu barošana notiek vairāk. Varētu pat teikt, ka ne tikai putni pierod pie to parošanas, bet arī cilvēki jau ir pieraduši barot ūdensputnus un to arī turpinās darīt. Īpaši tas ir novērojams Ķengaragā un Dārziņos, kur gulbji un citi ūdensputni tiek baroti pat visu gadu. Nemaz nerunājot par pīļu barošanu, kas ir novērojama daudzās Rīgas un citu pilsētu vietās (kanālmalas pīļu barošana jau tiek minēta pat dziesmās).

Šajā jautājumā man patīk Lietuvas kolēģu attieksme (ziņa lietuviski Birdlife.lt), kuri ūdensputnu barošanas akciju uzsāk ziemas vidū, kad tiešām ir skaidri redzams, ka ūdensputni ir nolēmuši pārziemot attiecīgajā vietā un tur arī paliks, kā arī cilvēki tos tik un tā baro.

Tātad. Rudenī un ziemas sākumā ūdensputnus, t.sk., gulbjus, labāk tiešām nebarot, lai veicinātu to migrāciju uz piemērotākām ziemošanas vietām. Taču ziemas vidū vēl palikušajiem ūdensputniem var palīdzēt pārziemot.

Ja putns ir nolēmis pārziemot tepat Latvijā, tad ir tikai divi varianti:

  1. tas būs pietiekami gudrs un izdzīvos (atrodot barību tepat Latvijā vai pavisam sliktu laika apstākļu gadījumā aizlidojot uz labvēlīgākām vietām);
  2. tas neizdzīvos pat tad, ja saņems cilvēku palīdzību

 

Šobrīd varam palīdzēt gulbjiem Dārziņu attekā

Pēdējo divu nedēļu stiprs sals pārklāja ar ledu gandrīz visas ūdenstilpes Rīgā un tās apkārtnē. Ūdensputni sapulcējušies nedaudzajās vietās, kur joprojām saglabājies atklāts ūdens. Viena no labākajām ūdensputnu ziemošanas vietām Rīgas nomalē ir Dārziņu attekā, kurā, pateicoties Rīgas HES darbībai, ūdens nekad neaizsalst, pat pie bargāka sala, nodrošinot patvērumu ziemojošajiem ūdensputniem. Šobrīd attekā uzturas 92 pauguknābja gulbji (no tiem 30 jaunie putni) un ap 280 citu sugu ūdensputnu.

Stiprs sals vēl turpināsies, bet gulbju un pīļu dabiskas barošanas vietas ir visai ierobežotas, jo ledus pārklājis attekas piekrastes joslu. Ziemas periods ir lielākais apdraudējums gulbju populācijai, īpaši jaunajai paaudzei. Paugurknābja gulbju populācijas apmērs, pēdējo trīs bargo ziemu ietekmē, ir samazinājies par trešdaļu. Lai maksimāli lielāks skaits gulbju un citu ūdensputnu sagaidītu pavasari, lūgums visiem dabas draugiem savu iespēju robežās piebarot ziemojošus gulbjus un meža pīles Dārziņu attekā!

Ūdensputnu piebarošana Dārziņu attekā 12.02.2012. R.Matroža video:

Gulbju piebarošana Dārziņu attekā 16.02.2012. A.Kuročkina video:

 

Agnis Bušs, Ruslans Matrozis

This entry was posted in Lietuva, Putnu barošana, Video. Bookmark the permalink.

One Response to Par gulbju un citu ūdensputnu barošanu ziemā (barot vai nebarot?)

  1. gulbis says:

    Žēl to putnu, kuri iesalst ledū. Cik reižu nav redzēts skats, kad’pīles Rīgā piesalst pie zemes.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>