Par melngalvas stērstes statusu Latvijā

Melngalvas stērste LU Zooloģijas muzejā. Foto: Ruslans MatrozisVēsturiski un mūsdienās melngalvas stērstes (Embriza melanocephala) ligzdošanas populācija sastopama Kaukāzā (Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija, Krievijas Kaukāzas reģions), Turcijā, Itālijā, Grieķijā un citās kaimiņvalstīs (Дементьев, Гладков 1954a; Birdlife International 2004). Baltijas jūras reģionā šī suga novērota kā rets maldu viesis. Piemēram, Somijā tā novērota 18 reizes (no 03.08.1980. līdz 01.07.2013.; Somijas Ornitofaunistiskās komisijas dati, turpmāk – OFK), bet Igaunijas putnu sarakstā šo sugu iekļāva pēc dokumentēta novērojuma 31.05.2003. (Igaunijas OFK dati), kaut gan vēsturiskajā literatūrā ir aprakstīts baltvācu barona Oskara von Lēvisa (Oscar von Lowis, 1838–1899) pieaugušā tēviņa novērojums 12.06.1857. (Lowis 1886), kurš netiek ņemts vērā vai tiek vēsturiski apšaubīts. Lietuvas teritorijā šī suga joprojām nav konstatēta.

Melngalvas stērste ir iekļauta Latvijas konstatēto putnu sarakstā balstoties uz diviem novērojumiem 19. gadsimtā, kuri aprakstīti literatūrā. Turpmāk izanalizēsim abus novērojumus:

1) Pirmā informācija par šīs sugas sastopamību Latvijā ir 1846. gadā divu baltvācu naturālistu – Johana Kavala (Johann Kawall, 1799–1881) un Ernsta Merkela (Ernst Merkel, 1801–1863) – Rīgas Dabaspētnieku biedrības žurnālā publicētajā Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes sastopamo putnu sarakstā (Kawall, Merkel 1846). Šajā rakstā minēta melngalvas stērste (E.melanocephala, Kappenammer) bez jebkādiem komentāriem par statusu (līdzīgi arī citām sugām). Autori apkopoja četras publikācijas par reģiona putniem, kuras bija nopublicētas pirms minēta raksta, kā arī apskatīja putnu sugu izbāzeņus Jelgavas Kurzemes Provinces muzeja (turpmāk – KPM), kuri tika savākti kopš muzeja dibināšanas 1818. gadā. Jāatzīmē, ka šo muzeju izveidojusi Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (Kurlandischen Gesellschaft fur Literatur und Kunst, dib. 1815.g.), ar galveno nolūku vākt Kurzemes kultūrvēsturiskā mantojuma, tajā skaitā arī dabas vērtību, kolekcijas. Neskatoties uz noteiktu teritoriālu specializāciju ir zināms, ka putnu kolekcijā bija arī sugas, kuras bija iegūtas arī ārpus Kurzemes guberņas reģiona. Domājams, ka tajā laikā viens melngalvas stērstes eksemplārs atrodas KPM putnu kolekcijā.

Spriežot pēc publicētajām ziņām, minētais eksemplārs KPM nonācis laika posmā starp 1829. un 1846. gadu, jo iepriekšējā publikācijā par Kurzemes putniem (Lichtenstein 1829), kurā arī tika apskatītas KPM kolekcijā esošie putni, melngalvas stērste nav pieminēta. Nekādas citas informācijas par konkrēta eksemplāra iegūšanas laiku un vietu neizdevās sameklēt. Visos nākamajos publicētājos avotos autori lielākoties tikai pieminēja vienu melngalvas stērstes eksemplāru no KPM, nenorādot nekādas papildus ziņas (Seidlitz 1861; Goebel 1873; Russow 1880; Loudon 1909; Transehe, Sināts 1936; Transehe 1965; Петриньш 1983).

Jāatzīmē, ka minētais melngalvas stērstes eksemplārs ir saglabājies līdz mūsdienām. Padomju okupācijas laikā KPM tika likvidēts, bet putnu kolekcijas 20.01.1941. nodotas Latvijas Valsts Universitātes Zooloģijas muzejam (Piterāns, Pētersons 1989). Pēc putna apskates muzejā, kura veikta 13.02.2014., ir konstatēts, ka tas ir pieaugušais tēviņš vasaras tērpā (sk.foto). Nekādu citu precīzāku oriģinālu ziņu uz izbāzeņa nav.

Teorētiski, protams, varētu pieļaut, ka šis putns tika iegūts mūsdienu Kurzemes teritorijā, bet no otras puses, šeit varēja būt arī kļūdaini norādīta iegūšanas vieta, jo 19.gs. pirmajā pusē muzeju kolekcijās vēl nebija prakses obligāti norādīt papildu informāciju uz eksponātu etiķetēm (iegūšanas vieta, datums, atradējs u.c.). Turklāt tajos gados Kurzemes teritorija iekļāva arī mūsdienu Lietuvas teritoriju, piemēram, Palangu. Svarīgi atzīmēt, ka tajā laikmetā putnu izbāzeņi tika turēti mājās, aptiekās, veikalos, sapulču telpās kā dekora priekšmeti, bet ar laiku mainoties īpašniekiem, šādi eksemplāri tika dāvināti vai pārdoti, daļai nonākot arī muzejos. Kļūdaini norādīta vai interpretēta informācija varēja būt par iemeslu sugas iekļaušanai kādas teritorijas sarakstos. Piemēram, 04/16.01.1829. KPM kolekcijā nonācis klinšu ložņas (Tichodroma muraria) izbāzenis, it kā no Kurzemes (Lichtenstein 1829). Šī suga ir sastopama Centrāl- un Dienvideiropas kalnu rajonos (Alpos, Pirenejos, Apenīnos, Karpatos, Balkānos, Kaukāzā) un Centrāl- un Vidusāzijas kalnu rajonos (Irānā, Afganistānā, Pamirā u.c.; Дементьев, Гладков 1954b), bet Baltijas valstīs nekad nav konstatēta. Minētā putna novērojumu pārpublicēja vairākas reizes (Seidlitz 1861; Goebel 1873; Russow 1880; Loudon 1909), līdz 1929.g. publikācijā šīs atradums tika apšaubīts, ar pamatojumu: „Tomēr grūti ticams, ka viņš iemaldījies Kurzemē” (Grosse, Transehe 1929).

2) Otrs varbūtējais šīs sugas novērojums ir publicēts Valeriana Rusova (Valerian Russow, 1842–1879) grāmatā (Russow 1880), kur autors vienā teikumā apraksta, ka esot novērojis šo putnu Vidzemē (Livland): „…auch in Livland beobachtet”. Arī šajā gadījumā nav nekādu precīzāku datu par šīs sugas novērojumu, turklāt toreizēja „Livland” teritorija ietilpa arī mūsdienu Igaunijas dienvidu daļas teritorija (formāli, putns varēja būt novērots arī Igaunijā) Netipiski arī cits apstāklis, ka autors nav norādījis konkrētāku informāciju par novērojumu, kaut gan ir zināms, ka viņa publikācijās par putnu novērojumiem mūsdienu Latvijas teritorijā 1870., 1873. un 1874. gadā (Russow 1874a, 1874b, 1874c), nav informācijas par šīs sugas novērojumu, neskatoties uz to, ka suga arī tajos gados bija maldu viesis Baltijas jūras reģionā.

 

Secinājumi. Divi aprakstīti sugas sastapšanas gadījumi Latvijas teritorijā, autorprāt, nav pietiekami dokumentēti. Vai sugas iekļaušanai Latvijas putnu sarakstā pietiek ar vēsturisku novērojumu bez kādiem papildus aprakstiem par konkrētu iegūšanas/novērošanas vietu un datumu? Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams kritiskāk izvērtēt līdzīgu, dokumentāli nepilnīgi pamatotu, novērojumu atbilstību sugas iekļaušanai Latvijas putnu sarakstā, īpaši ja tie attiecas uz ļoti retiem maldu viesiem.

 

Paldies Aivaram Petriņam (LU Zooloģijas muzejs) par iespēju apskatīt muzejā melngalvas stērstes izbāzeni.

Ruslans Matrozis, matruslv@inbox.lv

 

Literatūra

BirdLife International. 2004. Black-headed Bunting Emberiza melanocephala. Grām.: Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. Cambridge, UK: 289.

Goebel H. 1873. Beiträge zur Ornithologie des Gouvernements Curland. Journal für Ornithologie 21 (1): 6–18.

Grosse A., Transehe N. 1929. Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. Rīgas Dabaspētnieku biedrības darbi, 18. burtnīca, 75 lpp

Kawall H., Merkel E. 1846. Die Vögel von Liv-, Ehst- und Kurland. Korrespondenzblatt des Naturforschender Vereins zu Riga 13: 41–47.

Lichtenstein J.N.H. 1829. Uebersicht der Vögel Kurlands. Die Quatember 3: 13–28; 4:1–23.

Loudon H. 1909. Vorläufiges Verzeichnis der Vögel der russischen Ostseeprovinzen Estland, Livland und Kurland. Ежегодникь Зоологическаго музея Императорской академiи наукь 14: 192–222.

Löwis O.v. 1886. Aus meinem ornithologischen Notizbuch. Der Zoologische Garten 27 (8): 251–256.

Piterāns A. jun., Pētersons N. 1989. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. Grām.: Zooloģijas aktuālās problēmas. Rīga, LVU: 5–16.

Russow V. 1874a. Ergebnisse einer ornithologischen Reise durch die Ostseeprovinzen während der Sommermonate 1870. Sitzungsberichte der Naturforscher-Gesellschaf  zu Dorpat 3: 150–164. 

Russow V. 1874b. Bericht über Ergebnisse einer zoologischen Reise durch Liv- un Estland im Frühjahre 1873. – Sitzungsberichte der Naturforscher-Gesellschaf zu Dorpat 3: 401–418.

Russow V. 1874c. Bericht über Ergebnisse einer ornithologischen Reise im Jahre 1874. Sitzungsberichte der Naturforscher-Gesellschaf  zu Dorpat 3: 483–491. 

Russow V. 1880. 127. Euspiza melanocephala. Der Kappenammer. Grām.: Die Ornis Ehst-, Liv- und Curland’s mit besonderer Berücksichtigung der Zug- und Brutverhältnisse. Dorpat, Druck von H.Laakmann’s Buch- und Steindruckerei: 99–100.

Transehe N.v. 1965. Die Kappenammer. Emberiza melanocephala. Grām.: Die Vogelwelt Lettlands. Verlag Harro v. Hirschheydt, Hannover-Döhren: 34.

Transehe N., Sinats R. 1936. Melngalvas stērste. Grām.: Latvijas putni. Rīga, Mežu Departamenta izdevums: 361.

Дементьев Г.П., Гладков Н.А. (pед.) 1954a. Черноголовая овсянка Emberiza melanocephala Scopoli. В кн. Птицы Советского союза. Том 5. Москва, Советская наука: 396–399.

Дементьев Г.П., Гладков Н.А. (pед.) 1954b. Краснокрылый стенолаз Tichodroma muraria L. В кн. Птицы Советского союза. Том 5. Москва, Советская наука: 696–699.

Петриньш А. 1983. Черноголовая овсянка Emberiza melanocephala. В кн. Птицы Латвии. Территориальное размещение и численность. Рига, Зинатне: 190.

This entry was posted in Interesantākie novērojumi, Vēsture. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>