Par metāla stiepļu izmantošanu žagatu ligzdās

Ruslans Matrozis
Teksts un foto

Žagatas ligzda ar pamatīgu metāla stiepļu daudzumu ligzdas korpusā. Dārziņu ciemats. 16.02.2013. Foto: Ruslans Matrozis

Žagatas ligzda ar pamatīgu metāla stiepļu daudzumu ligzdas korpusā. Dārziņu ciemats. 16.02.2013.

Putnu sugām, kuras būvē ligzdas uz vairākām sezonām, ir svarīgi izveidot maksimāli izturīgu konstrukciju, lai pasargātu savu perējumu no iespējamajiem apdraudējumiem un ligzda kalpotu daudzus gadus. Putni meklē ligzdas būvēšanai nepieciešamos materiālus savās ligzdošanas teritorijās un to apkārtnē, cenšoties izvēlēties tādus, kuri ir labāki, stiprāki un izturīgāki. Ir vairākas putnu sugas, kuras savās ligzdās „iemontē” ne tikai dabisko materiālu, bet arī cilvēku saimniecībā izmantoto, piemēram, metāla stieples, polietilēna maisiņus, makšķerauklas, tādējādi padarot konstrukcijas stiprākas. Parasti šādu „nedabisku” materiālu ligzdas konstrukcijā nav daudz, bet ir suga, kura būvē masīvas un sarežģītas konstrukcijas ligzdas, izmantojot lielu daudzumu metāla stiepļu. Tā ir žagata.

 

Vēsturisks pārskats par žagatas ligzdu būvēšanas materiāla nomaiņu

Jau kopš 20. gs. 80. gadu sākuma padomju ornitoloģiskā literatūrā ir atrodamas ziņas par žagatu ligzdās atrastajiem metāla stiepļu gabaliem. Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Baltkrievijas teritorijā tika atzīmēts, ka tikai atsevišķās ligzdās ir iestrādātas metāla stieples (attiecīgi, Мальчевский, Пукинский 1983; Никифоров и др. 1989), bet Maskavas lielpilsētā novērots, ka žagatas bieži izmanto metāla stieples ligzdu ierīkošanai, bet pie izgāztuvēm atrastas ligzdas, kurās korpuss pilnībā sastāvējis no metāla stieplēm (Ильичев, Бутьев, Константинов 1987). Ukrainas Ļvovas pilsētas apkārtnē, sākot ar 1982. gadu, žagatas ligzdu būvēšanai izmantoja metāla stieples ar garumu no 20 līdz 50 cm, šādai ligzdai sasniedzot kopējo svaru no 5 līdz 10 kg (Бокотей, Потапенко 1990). Domājams, ka Padomju Savienības rietumu daļā, jau no 20. gs. 70. gadiem žagatas bija iemācījušās izmantot atklātajās izgāztuvēs, piegružotajās teritorijās, mazdārziņos, būvlaukumos brīvi pieejamu materiālu – metāla stieples – ligzdu korpusa būvēšanai. Reģionāli atšķiras tikai metāla stiepļu apjoms ligzdās.

 

Vai līdzīga aina ir vērojama arī Latvijā?

Padomju gados Latvijā uzplauka mazdārziņu sabiedrības, kurās pilsētnieki pavadīja brīvo laiku un glabāja daudzas saimniecībai noderīgas lietas, kuras kādreiz varbūt būtu noderējušas. Daudz šādu kooperatīvu bija arī Rīgā. Mūsdienu sabiedrībai to ir grūti saprast, bet totāla deficīta laikos lietām bija citāda vērtība un daudzas, faktiski nevajadzīgas, lietas glabājas daudzus gadus šķūnīšos vai atklātā veidā. Par ekoloģiskajām problēmām tajos gados domāja maz, pilsētas nomales bija piegružotas ar sadzīves un saimnieciskajiem atkritumiem, līdzīgi kā dažviet mūsdienās. Domājams, ka šie apstākļi veicināja inteliģentāko putnu sugu (žagatas, pelēkas vārnas) interesi par iespēju savu ligzdu korpusa būvēšanai izmantot noturīgāku materiālu, salīdzinājuma ar koku un krūmu zariem, proti – metāla stieples.

Lai raksturotu žagatas „māniju” uz metāla stiepļu kolekcionēšanu ligzdas karkasa veidošanai zemāk minēšu divu ligzdu mērījumus, kuras veicu Rīgā pēdējos 15 gados:

1) 03.12.1998. krūmājā pie Gaiļezera tika sameklēta veca žagatas ligzda, kurai korpuss sastāvēja no daudzām metāla stieplēm. Ligzda tika noņemta un mājas apstākļos veikta tās izpēte. Kopā saskaitītas 76 stieples, ar vidējo garumu 73 cm (no 14 līdz 149 cm), to kopējais garums ap 55 metriem, bet kopējais svars – ap 1,3 kg. Ligzdas atrašanas vietas apkārtnē 20. gs. 80. gados un 90. gadu sākumā notika intensīva dzīvojamo māju un citu ēku būvēšana, tāpēc žagatām bija labas iespējas sameklēt „specifisko” ligzdas materiālu savā ligzdošanas rajonā.

No vecas žagatas ligzdas izņemtas metāla stieples. Gaiļezera apkārtne. 03.12.1998. Foto: Ruslans Matrozis

No vecas žagatas ligzdas izņemtas metāla stieples. Gaiļezera apkārtne. 03.12.1998.

2) 18.11.2013. Dārziņu ciematā Daugavmalas ielas malā, kopā ar Vladimiru Smislovu, esam savākuši metāla stieples no vecās žagatas ligzdas. Nav precīzi pierakstīts, kurā gadā attiecīga ligzda uzbūvēta, bet pēc atmiņas, šajā kokā ligzda ir bijusi vismaz kopš 20. gs. 90. gadiem. Ar laiku dabiskie ligzdas materiāli (koku zari) bija nokaltuši un izkrituši no ligzdas, bet konstrukciju vēl daudzus gadus saturēja metāla stieples, kuras bija iebūvētas ligzdas korpusā. Mājas apstākļos veikti ligzdas „metāliska” materiāla mērījumi: kopā savākti 146 metāla stiepļu gabali ar kopējo garumu – ap 59 metriem, vidējais garums 40 cm (no 16 cm līdz 120 cm), bet kopējais svars ap 1,3 kg. Pārsvarā izmantotas alumīnija stieples, ar dažādam formām, bija arī daži vadi ar plastmasas apvalku. Ligzdā atrastas arī makšķerauklas gabali, kuras ļoti labi saturēja stieples savā starpā. Ligzdas apkārtne ir lielākais mazdārziņu kooperatīvs Rīgā un ir ļoti laba vieta šāda ligzdas materiāla iegūšanai.

 

No vecas žagatas ligzdas izņemtas metāla stieples. Dārziņu ciemats. 18.11.2013. Foto: Ruslans Matrozis

No vecas žagatas ligzdas izņemtas metāla stieples. Dārziņu ciemats. 18.11.2013.

Pēc vizuālajiem novērojumiem Rīgā metāla stieples ir iecienīts ligzdas būvēšanas materiāls arī pelēkajai vārnai, bet lielākoties to skaits ligzdās nav tik liels, kā žagatai, kurai ligzdas konstrukcija ir daudz lielākā, nekā vārnai.

Domājams, ka Rīgas žagatu populācija joprojām intensīvi izmanto metāla stieples ligzdu būvēšanas vai remonta laikā, atšķiras tikai izmantoto stiepļu skaits – pēc pieejamības ligzdošanas rajonā.

Žagatas ligzda ar pamatīgu metāla korpusu. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. Fotografēts 26.11.2012. Foto: Ruslans Matrozis

Žagatas ligzda ar pamatīgu metāla korpusu. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. Fotografēts 26.11.2012.

Žagatas ligzda ar nelielu metāla stiepļu daudzumu. Ķengarags, 04.12.2004. Foto: Ruslans Matrozis Žagatas ligzda ar nelielu metāla stiepļu daudzumu. Ķengarags, 04.12.2004. Foto: Ruslans MatrozisŽagatas ligzda ar nelielu metāla stiepļu daudzumu. Ķengarags, 04.12.2004. Foto: Ruslans Matrozis Žagatas ligzda ar nelielu metāla stiepļu daudzumu. Ķengarags, 04.12.2004. Foto: Ruslans MatrozisŽagatas ligzda ar nelielu metāla stiepļu daudzumu. Ķengarags, 04.12.2004.

Literatūra

Бокотей А.А., Потапенко В.А. 1990. О гнездовании сорок в металических гнездах в черте г. Львова. Орнитология, вып. 24, Москва, из-во Московского университета, 123 стр.

Ильичев В.Д., Бутьев В.Т., Константинов В.М. 1987. Птицы Москвы и Подмосковья. Москва, Наука, 109 стр.

Мальчевский А.С., Пукинский Ю.Б. (1983) Птицы Ленинградской области и сопредельных территорий. Том 2. Ленинград, из-во Ленинградского университета, 423 стр.

Никифоров М.Е., Яминский Б.В., Шкляров Л.П. (1989) Птицы Белоруссии: Справочник-определитель гнезд и яиц. Минск, Выш. школа, 303 стр.

This entry was posted in Izpēte. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>