Pūču un dzeņu ligzdošanas biotopu aizsardzība Ķemeru Nacionālajā parkā

Teksts un foto: Andris Avotiņš jun.

Šā gada maijā-jūlijā Ķemeru Nacionālā parka dabas lieguma un  ainavu aizsardzības zonās atrastas (un apsekotas zināmās) 22 apodziņa, 12 trīspirkstu dzeņa, 2 baltmugurdzeņa, 3 ūpja un 1 meža baloža ligzda. Ligzdvietu meklēšana veikta projekta “Aizsardzības nodrošināšana Ķemeru nacionālā parka mežos ligzdojošajām pūcēm” ietvaros, ar mērķi nodrošināt mežus apdzīvojošajām sugām piemērotāku aizsardzību, tādā veidā nodrošinot populāciju atjaunošanos pēc traucējuma arī plašākā teritorijā.

Apodziņš ir Eiropā mazākā pūce, tas ir aktīvs diennakts gaišajā laikā. Barībā apodziņš vairāk nekā citas pūces izmanto zvirbuļveidīgos putnus, tādēļ tie mežā rada „trauksmi”,  kad tuvuma parādās plēsējs un pavada to (attēlā kreisajā malā fonā svirlītis).

Apodziņš ir Eiropā mazākā pūce, tas ir aktīvs diennakts gaišajā laikā. Barībā apodziņš vairāk nekā citas pūces izmanto zvirbuļveidīgos putnus, tādēļ tie mežā rada „trauksmi”, kad tuvuma parādās plēsējs un pavada to (attēlā kreisajā malā fonā svirlītis).

Latvijā mežu saimnieciskā izmantošana ir kļuvusi intensīvāka, mežos ligzdojošās īpaši aizsargājamās pūces – apodziņu, bikšaino apogu un ūpi – arvien vairāk ietekmē gan tiešie, gan netiešie faktori. Pūces ir vieni no augstākajiem plēsējiem savās ekosistēmās, to populācijas lielumu un sastopamību limitē ne vien tieši ietekmējošie faktori, bet arī plašākas ekosistēmu pārmaiņas. Pie tieši ietekmējošajiem faktoriem būtu minami klimatiskie faktori un mežsaimnieciskā darbība – pēc vairākām sevišķi bargām ziemām ir vērojams izteikts populācijas lieluma samazinājums, kamēr mežu izstrādāšana ierobežo ligzdošanas vietu – lielu dimensiju dobumaino koku pieejamību un piemērotus medību biotopus to apkārtnē. Tajā pašā laikā mežizstrādi var minēt arī kā netieši ietekmējošu – ir zināms, ka izcirtumos un jaunaudzēs sīko zīdītāju – pūču potenciālo barības objektupieejamība ir ievērojami zemāka nekā vecākās audzēs. Turklāt šāda vecuma audzēs sugu sastāvs līdzinās atvērto ainavu (zālāju) biotopiem raksturīgajam (Avotiņš jun. u.c. 2013), līdz ar to, ticams, ka nav piemērota medību vieta mežu biotopiem specifiskajiem plēsējiem.

Apodziņa mazulis neilgi pēc ligzdvietas atstāšanas Ķemeru Nacionālajā parkā.

Apodziņa mazulis neilgi pēc ligzdvietas atstāšanas Ķemeru Nacionālajā parkā.

Ir zināms, ka šīm sugām ir raksturīgas ikgadējas skaita svārstības, tomēr, ir nepieciešamas kādas populācijas „kodola” daļas – teritorijas – no kurām tai atjaunoties. Šādu kodolteritoriju pastāvēšana ir apdraudēta ne tikai intensīvi izmantotajos saimnieciskajos mežos, bet arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir atļauta un notiek mežizstrāde, un kurās pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas netiek veikta pienācīga meža bioloģisko vērtību izvērtēšana. Šī problēma ir aktuāla arī Ķemeru NP teritorijā, kur ainavu aizsardzības zonā ir atļauta galvenā cirte, kas būtiski ietekmē meža strukturālo daudzveidību, kā arī te sastopamo pūču sugu daudzveidību un ligzdošanas blīvumu (Avotiņš jun. 2012; ĶNPA 2002). Adekvātas ligzdvietu aizsardzības nodrošināšanas rezultātā apodziņa, bikšainā apoga un ūpja populācijas būs spējīgas atjaunoties plašākā teritorijā ārpus ĶNP robežām pēc skaita depresijas fāzēm (pēc bargām ziemām, pēc strupastu skaita minimuma gadiem). Valstī kopumā apodziņu, bikšaino apogu un ūpju populācijas ir vāji aizsargātas – neņemot vērā regulētā režīma zonas ĪADT, katrai sugai ir izveidoti attiecīgi 7, 6 un 11 mikroliegumi, kas aizsargā mazāk nekā 1% no valsts populācijas (VMD dati uz 08.2011.).

Aptuveni 2 mēnešus vecs ūpja mazulis Ķemeru Nacionālajā parkā novērots dienojam tikai 100 m no dastota meža. Potenciālā ligzdvieta atrasta vēl tikai 200 m tālāk.

Aptuveni 2 mēnešus vecs ūpja mazulis Ķemeru Nacionālajā parkā novērots dienojam tikai 100 m no dastota meža. Potenciālā ligzdvieta atrasta vēl tikai 200 m tālāk.

Līdz šim projekta ietvaros ir veikta lielākā daļa lauku darbu – atrastas pūču un dzeņu ligzdošanas vietas, kurām turpinājumā jāplāno aizsardzība un jāveido mikroliegumi. Diemžēl sakarā ar bargo ziemu nav atrasta neviena pārliecinoša bikšainā apoga ligzdošanas teritorija (konstatētas divas teritorija, kurās putni šogad neligzdoja). Tomēr šīs sugas aizsardzībai tiek plānots mikroliegums, kas izveidots balstoties uz meža baloža ligzdošanu, jo abas sugas apdzīvo līdzīgus biotopus un abām nepieciešami vienādas ligzdvietas – melno dzilnu dobumi nabadzīgajos priežu mežu tipos. Vēl bez mikroliegumu veidošanas projekta turpinājumā paredzēta aizsardzības pastiprināšana ūpim, tam piedāvājot drošākas ligzdošanas vietas par pieejamajām – mākslīgo ligzdu jeb ligzdošanas platformu veidošana. Šī aktivitāte tiks veikta augusta trešajā dekādē, kas ir piemērotākais laiks mākslīgo ligzdvietu piedāvāšanai pūcei.

Personīgajai higiēnai plēsēju dzīvē ir liela nozīme.

Personīgajai higiēnai plēsēju dzīvē ir liela nozīme.

Projektu īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība ar Latvijas Pūču izpētes entuziastu atbalstu.

Projekts tiek finansēts no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem ar Ķemeru Nacionālā parka fonda un StoraEnso atbalstu.

 

Papildu informācija: Andris Avotiņš jun., projekta vadītājs, avotins.puces@gmail.com

This entry was posted in Pūces. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>