Rietumu lakstīgala – pēc nedēļas

Rietumu lakstīgala pēc atlaišanas. Foto: Mareks Kliups

Rietumu lakstīgala pēc atlaišanas. Foto: Mareks Kliups

Kā jau daudzos plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, pirms nedēļas – 2013. gada 29. aprīlī – tika konstatēta jauna putnu suga Latvijā – rietumu lakstīgala Luscinia megarhynchos. Tā tika noķerta Kolkā gredzenošanas tīklos. No tīkla šo putnu izņēma Edijs Haberkorns, to noteica Gaidis Gandāns, bet Ivars Brediks apgredzenoja ar gredzenu Nr. JA34966. Uz gredzena ir arī norādīta gredzenošanas valsts informācijas – Latvia, Riga.

Rietumu lakstīgala. Foto: Ivars Brediks

Rietumu lakstīgala. Foto: Ivars Brediks

Gaidis Grandāns stāsta, ka vispār jau E. Haberkorns ar Ilzi Bojāri gribējuši ievilināt tīklā apkakles strazdu, kas ir samērā rets putns, bet Kolkā pavasarī novērojams katru gadu. Līdz šim apkakles strazdu nav izdevies noķert un apgredzenot, tāpēc tas būtu interesants gredzenošanas gadījums. Taču tīklā bija iepinies kas interesantāks.

Rietumu lakstīgala. Foto: Gaidis Grandāns

Rietumu lakstīgala. Foto: Gaidis Grandāns

Putna apgredzenotājs Ivars Brediks atzīst, ka vislielākā pateicība putna noķeršanā pienākas G. Grandāna automašīnas ātrumkārbai, kura bija salūzusi. Ja tā darbotos kā nākas, tad pāris stundas pirms putna noķeršanas tīkli jau būtu novākti un vismaz daļa no kompānijas atrastos ceļā uz Rīgu. Kārtējo reizi apstiprinās teiciens, ka nekas nenotiek tāpat vien. Vairāk I. Bredika blogā.

Laimīgie sugas atradēji (no kreisās): Edijs Haberkorns, Ivars Brediks un Ilze Bojāre. Gaidis Grandāns fotogrāfē.

Laimīgie sugas atradēji (no kreisās): Edijs Haberkorns, Ivars Brediks un Ilze Bojāre. Gaidis Grandāns fotogrāfē.

Rietumu lakstīgala ir 356.* vai 357.** konstatētā putnu suga Latvijā. Par precīzu putnu sugu skaitu Latvijā putnu vērotāju un ornitologu aprindās ir diskusijas, jo tiek izmantotas dažādi sistemātiskie saraksti, kuros atšķiras sugu un pasugu dalījums. Tagad tiek arī apšaubīts vēsturisko novērojumu ticamība, piemēram, tievknābja kuitalas konstatēšana Latvijā 1926. gadā (Matrozis 2012).

Zemgus Zaharāna zīmējums / Diena.lv

Zemgus Zaharāna zīmējums / Diena.lv

Rietumu lakstīgalas konstatēšana plašsaziņas līdzekļos izskanēja diezgan plaši, kam lielu artavu deva tieši ziņojuma operativitāte – tās bija burtiski minūtes, kad ziņa par jauno sugu apceļoja gan sociālos tīklus, gan arī plašsaziņas līdzekļus. Vismaz sākotnēji neviens īsti nevarēja iedomāties, ka šim novērojumam tiks piešķirta arī politiska nokrāsa. Bet viss sakrita – sugas nosaukums ir visnotaļ Eiropeisks (“rietumu”) un tuvojas taču vēlēšanas. Pat Zemgus Zaharāns veltīja savu karikatūru šim notikumam, pieminot, ka tā ir tikai kārtējā Eiro kampaņa, jo austrumu ūbeles novērojumu lāgā neviens nepamanīja (skat. attēlu). Tiesa – Latvijā ir konstatēta arī austrumu ūbele Streptopelia orientalis
(A. Celmiņš, 08.11.2005.), taču “tajos laikos” ziņas izplatīšanās nebija tik ātra. Komentāros pie šīs ziņas un sociālajos tīklos daudz tika norādīts, ka politiskajā līmenī parādījušās daudzas “austrumu lakstīgalas”.

Par ko liecina šis novērojums?

Pamatā par divām lietām – klimata pārmaiņām un putnu vērotāju aktivitāti. Šīs dienvidrietumu sugas parādīšanās Latvijā ir tiešs klimata pārmaiņu indikators un šī nav pirmā suga, kas to parāda – arī ziemeļu gulbju un lielo balto gārņu ligzdošana Latvijā ir tiešs klimata pārmaiņu rādītājs. Varētu domāt, ka ļoti labi – Latvijā būs vairāk putnu. Diemžēl, nē – no Latvijas izzudīs tik ļoti raksturīgās Latvijas sugas, piemēram, mežos plaši izplatītais melnais mušķērājs ir viens no pirmajiem kandidātiem. Savukārt baltirbe Latvijā pēdējo reizi novērota 2001. gadā (M. Kalniņš), bet spalvas atrastas 2006. gadā (J. Ķuze,
M. Strazds).

Taču, pieņemot klimata pārmaiņas kā esošu parādību, rietumu lakstīgala un arī citas sugas jau sen tika prognozētas kā novērojamas Latvijā – agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek (skatīt Putni.lv prognozējamo putnu sugu sarakstu). Par pamatu šādām prognozēm tiek ņemti novērojumi kaimiņvalstīs, kur regulāri tiek novērotas dažādas Latvijā nesastaptas putnu sugas. Zviedrijā un Somijā putnu vērošanas tradīcijas ir senākas un izplatītākas, kā arī pašu putnu vērotāju ir daudz vairāk, tāpēc pamanīt retas sugas ir daudz lielāka iespēja. Piemēram, šī pati rietumu lakstīgala Somijā novērota 32 reizes, kas ir pat tālāk uz ziemeļiem par Latviju. Arī Latvijā putnu vērošana kļūst arvien populārāka un ieraudzīt retas un pat jaunas putnu sugas palielinās.

Bet viss sākas ar parasto putnu atpazīšanu. Ja vēlies iepazīt putnu pasauli un atpazīt kaut vai savā apkārtnē esošās putnu sugas – sāc ar mazumiņu! Iegādājies putnu noteicēju, vēlams arī binokli, pēti interneta lapas par putniem, klausies un mācies putnu balsis, apmeklē putnu noteikšanas lekcijas, praktiskos seminārus un ekskursijas. Drīz vien Tu sapratīsi, ka putni var kļūt par Tavu dzīves sastāvdaļu. Un tas nekas, ka pazīsti tikai vārnu un tikko uzzināji, ka zvirbuļiem ir divas sugas. Galvenais, ir vēlme mācīties.

Īsumā par rietumu lakstīgalu

Rietumu lakstīgala ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae). Rietumu lakstīgala ir migrējoša lakstīgalu suga, kas ligzdo Eiropā, Āfrikas ziemeļrietumos, Vidējos Austrumos un Centrālāzijā. Šīs sugas putnu izplatības areāla austrumu robeža sasniedz Ķīnas ziemeļrietumus.

Ziemu tā pavada Āfrikas tropu joslā. Lai arī Ziemeļeiropas, Latviju ieskaitot, vasaras rietumu lakstīgalai ir pārāk vēsas, tomēr, klimatam globāli kļūstot siltākam, to izplatības areāla ziemeļu robeža nepārtraukti paplašinās.

Līdzīgi kā “mūsu” lakstīgala Luscinia luscinia, arī Rietumu lakstīgala ir pamatā uzturas krūmāju zaru biezoknī. Eiropā tas pamatā mājo atklātās ainavās ar krūmāju audzēm vai biezās, aizaugušās mežmalās, kas bieži atrodas ūdens tuvumā. Āfrikā rietumu lakstīgala sastopama gan savannā, gan krūmājos un mežos.

Rietumu lakstīgala pamatā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem uz zemes, bet vasaras beigās un rudens sākumā nelielos daudzumos tā barojas arī ar ogām un sēklām.

 

* Pēc sistemātiskā saraksta atbilstoši AERC TAC (Eiropas ornitofaunstikas komisiju asociācijas taksonomijas apakškomisijas) rekomendācijām.

** Pēc sistemātikas atbilstoši “The Clements Checklist of Birds of the World”.

 

Agnis Bušs
žurnāla „Putni dabā” redaktors
agnis@putnidaba.lv

This entry was posted in Gredzenošana. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>