Runde – putnu sala Norvēģijā

IMG_0707_meIeva Grīnerte, teksts un foto
ieva.grinerte@gmail.com

Rundes sala mūsu ģimenes atvaļinājuma Norvēģijas maršrutā iekļuva nejauši, neko par to daudz nezinot. Tas ir viens no tālākajiem Norvēģijas rietumu punktiem jūrā un tur ligzdo daudz jūras putnu. Apmēram tik daudz mēs zinājām.

Ceļojuma iepriekšējā dienā bijām pie Briksdāles ledāja, kas, mums par lielu pārsteigumu, septiņu gadu laikā bija krietni pakusis. Iepriekšējā reizē varējām pa to staigāt un ielīst zilajās ledāja alās. Tagad var tikai apskatīt vietu, kur ledājs nonāk lejā. Neliela vilšanās.

Atšķirībā no Briksdāles, Rundes sala pārsteidza mūs pozitīvā nozīmē ar brīdi, kad zvanījām uz salas kempingu Goksoyr, lai rezervētu naktsmītnes. Pēc mana angļu valodā izrunātā lūguma pasūtīt naktsmītnes iestājās neliels klusums un tad saņēmu atbildi skaidrā latviešu valodā. Inguna Abuce Norvēģijā dzīvo jau 10 gadus un nu saimnieko vienīgajā Rundes salas kempingā kopā ar norvēģi Knutu Asle Goksoīru (Knut Asle Goksoyr).

IMG_1188Uz salu nākamajā dienā braucām pacilātā noskaņojumā. Bija saulains un skaidrs laiks, kas Norvēģiju nemaz tik bieži nelutina. Ierodoties kempingā, mūs jau gaidīja Ingunaun sniedza labākos padomus kā salu apskatīt. Pie uzņemšanas loga pamanu LOB un „Putni dabā” uzlīmes. Sākumā nedaudz šaubījāmies par piedāvāto laivas braucienu apkārt salai un gribējām to atlikt uz nākamo dienu. Taču Ingunas pārliecinošais „rīt laika apstākļi to var neatļaut” mūsu domas mainīja. Ar laivas braucienu apkārt salai arī uzsākām Rundes salas un tās putnu apskati.

IMG_9736_puffins_ps

Atlantijas tuklīši

Kapteinis Johans Moltu (Johan Moltu) bija ļoti pacilātā noskaņojumā un uzrunāja mūs, desmit cilvēku nacionāli ļoti raibu kompāniju, ar šādu runu: „Apsveicu, ka esat ieradušies šeit tieši šodien, jo Jūs varat atbraukt vēl vismaz 25 reizes, un šādu jauku laiku nepiedzīvot.” Vēlāk, kad braucām iekšā grotās un cauri klintīm, tad arī sapratu, kādēļ viņš tik priecīgs. Mierīgā jūra ļāva viņam nodemonstrēt visas prasmes un tikām pievesti pie apskates objektiem neticami tuvu, brīžiem no klintīm bijām dažu centimetru attālumā. Vējainā laikā tas, protams, nav iespējams.

IMG_9825_ps

Cekulainie jūras kraukļi

Augusta vidū Rundes salas putnu sezona ir praktiski beigusies, bet neskatoties uz to, izdodas sastapt neredzētus putnus. Kā pirmie pāris metru attālumā uz mums vienaldzīgi noraugās uz klintīm sasēduši cekulainie jūras kraukļi Phalacrocorax aristotelis. Nedaudz vēlāk virs jūras sāk lidināties nelieli Atlantijas tuklīšu Fratercula arctica bari. Parasti ap šo laiki tie jau aizlidojuši dziļāk jūrā, bet šogad vēlā pavasara dēļ daži ligzdošanu uzsāka vēlu un vēl baroja mazuļus. Laivas kapteinis izveicīgi manevrē un putnus izdodas labi apskatīt no dažu metru attāluma. Daļa laivas pasažieru nebija redzējuši jūras ērgļus Haliaeetus albicilla. Kapteinis cītīgi rādīja vietas, kur dažādos gados ērgļu pāris ligzdojis, līdz viens pieaugušais putns sāka glīti riņķot virs klints. Kamēr citi vēl priecājās par jūras ērgli, es jau pamanīju savas pirmās ziemeļu sullas Morus bassanus. Lēnām tuvojamies klintīm, kur tās ligzdojušas. Skats ļoti iespaidīgs. Viena klints nogāzē kā nolipināta ar ziemeļu sullām. Daļa lidinās virs jūras. Kad piebraucam tuvāk, lido arī zemu virs mums. No tuvuma tie ļoti skaisti un skaļi putni. Aizrāvusies ar sullām, nemaz nemanu, ka esam gandrīz iebraukuši grotā, kur ligzdojušas trīspirkstu kaijas Rissa tridactyla. Dažas vēl tup uz klintīm. Ekskursija gandrīz noslēgusies, redzēts viss, kas vēl augusta vidū šeit sastopams.

IMG_9860_s_klints

Ziemeļu sullu kolonija

Pēc kempinga saimnieka Knuta stāstītā, putni Rundes salā atgriežas sākot ar martu. Aprīlī putniem ir pārošanās periods, maijā lielākā daļa perē olas un jūnijā tiek baroti mazuļi. Maijs–jūnijs ir vislabākais laiks salas apmeklēšanai, bet vērot putnus var arī aprīlī un jūlijā. Ziemeļu sullas uz salas atrodas līdz oktobrim. Putnu kolonija nepārtraukti pieaug un šobrīd tajā ir aptuveni 7000 putnu. Skaita ziņā vislielākā kolonija ir Atlantijas tuklīšiem, kuru skaits pārsniedz 300 000 putnu. Pēc tam seko ziemeļu sullas, tievknābju kairas Uria aalge, lielie alki Alca torda un cekulainie jūras kraukļi. Agrāk Rundē ligzdojis liels skaits trīspirkstu kaiju – aptuveni 300 000 putnu. 2000. gadā bija aptuveni 12 000 ķildes Fulmarus glacialis. Abu šo sugu putnu skaits ir krasi samazinājies, bet tos joprojām var redzēt sezonas sākumā. Uz salas var redzēt arī klinšu ērgli Aquila crysaetus un dažādu piekūnu sugas.

IMG_0317

Jūras ērglis

Nelielās salas putnu sarakstā ir aptuveni 280 sugu, no kurām aptuveni 80 ligzdo. Bieži vien jaunas sugas atklāj tūristi. Putnu sarakstu var redzēt mājas lapas vietnē www.insel-runde.de. Vispirms jāiet uz “Flora und Fauna”, tad “Fogel” un tad apakšā ir “Artenlisten” 12 valodās.

IMG_0342_ps

Lielā klijkaija

IMG_0114ps

Rundes sala

Pēc izbrauciena ar laivu dodamies pastaigā pa salu. Sākumā sanāk rāpties augšā pa kalnu. Skati ir pasakaini skaisti un laika apstākļi ļauj mums tos pilnībā izbaudīt. Salas viducī klaigājot mūs sagaida lielās klijkaijas Stercorarius skua. To te ir daudz, tepat salā sezonas sākumā arī ligzdo. No salas augšas var apskatīt tos pašus putnus, ko redzējām izbraucot ar laivu, bet jau no cita attāluma un rakursa. Pirms tam putni bija virs mums, tagad zem mums. Augustā cilvēku šeit ir maz. Pēc pāris stundu pastaigas (uz turieni var aiziet ātrāk pa taisno), tuvojoties Atlantijas tuklīšu vietai, parādās arī citi vērotāji. Saule sāk rietēt un tuklīši sāk intensīvi lidot uz klintīm un barot mazuļus. Rundes sala esot vienīgā vieta Norvēģijā, kur šiem putniem var pieiet klāt. Sezonā pat ļoti tuvu. Visur citur var piebraukt tikai ar laivu. Skats ir ļoti skaists, klusēdami vērojam un izbaudām lielisko dienas noslēgumu.

Atlantijas tuklīši. Foto: Roman Scheibler

Atlantijas tuklīši. Foto: Roman Scheibler

Nākamajā rītā agri, jau citos laika apstākļos (mākoņi, vējš), kamēr ģimene gulēja, salas takas izstaigāju vēlreiz. Neviena cita cilvēka augšā klintīs nebija. Atlantijas tuklīšu vietā riņķoja visa ērgļu ģimene – divi vecie un viens jaunais putns. Latvijā tos parasti redzam no apakšas, bet te neierasti tuvu no augšpuses, turklāt vēl tuklīšu un sullu pavadībā.

IMG_9957_ps

Ziemeļu sulla

mailMūsu Rundes salas apmeklējums bija beidzies. Saņēmām ieteikumus par dažiem gleznainiem ceļiem. Atstājām daļu no savas līdzi paņemtās rupjmaizes Ingunai, Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu norvēģu kungam, atvadījāmies un devāmies uz Olesunnas (Alesund) akvāriju, kas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā no Rundes salas. Ja ceļojat ar bērniem, tad to vietu ir noteikti vērts apmeklēt. Tur ir gan milzīgs jūras zivju akvārijs, gan pingvīni, gan atrakcijas, kur dažādus jūras „mošķīšus” – jūras zvaigznes, jūras ežus, krabjus un citus – var aiztikt ar rokām. Uz Olesunnu lido tiešie AirBaltic reisi. Lai gan attālums līdz Rundes salai pa gaisa līniju ir tikai 30 km, nokļūšana ar auto aizņem divas stundas. Sanāk braukt pa pāris iespaidīgiem tiltiem, no kuriem paveras skati, kas mūsu vērtējumā nav sliktāki par netālu esošo plaši izreklamēto Atlantijas ceļu uz Kristiansundu.

Rundes sala ir no tām vietām, kur noteikti gribētos atgriezties vēl kādu reizi.

 

This entry was posted in Ceļojumi. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>