Vēstures kārtainā kūka

Foto: Mārīte Meļņika

Foto: Mārīte Meļņika

Ilze Bojāre, žurnāla galvenā redaktore, ilze@putnidaba.lv

Šis numurs iznācis ar tādu vēstures elpu. Brīžiem tālāku, brīžiem tuvāku. Ruslans Matrozis savā rakstā aizved mūs uz 1992.–1994. gadu, kad viņš kopā ar citiem entuziastiem pētīja sudrabkaijas Getliņu izgāztuvē. Tagad esam pieraduši ieģērbties no moderniem audumiem darinātās un ērtās drēbēs, iesēsties auto un likt pie acīm labu optiku, bet toreiz viss bija pavisam citādi. Izkāpt no vilciena kopā ar dīvaina paskata labumu meklētājiem, gar grāvi ierasties izgāztuvē un pavadīt tur dienu, ķerot un gredzenojot putnus, kā arī guļot atkritumu kaudzē un mēģinot izvairīties no traktoriem. Aizraujošs, entuziasma pilns pētījumu stāsts ar detektīva cienīgiem momentiem. Noteikti izlasiet!

Savukārt veseli četri raksti atskatās uz 2018. gadu un tajā iespēto. Pirmkārt, jau naktsputnu monitorings, kurš pēta, kā klājas naktī dziedošajiem putniem jau no 1989. gada, kad ievākti pirmie dati par griezēm. Neskatoties uz ilgtermiņa tendenci (1989–2018), kas griezei Latvijā ir mēreni pieaugoša, pēdējo gadu (2013–2018) straujais samazinājums liek domāt, ka sugas aizsardzībai lauku ainavā ir jāpievērš īpaša uzmanība. Monitorings arī parāda, ka kārklu ķauķis ir vienīgā no pētītajām 11 sugām, kam šajā laikā kopš 2006. gada fiksēts straujš skaita samazinājums.

Piekrastes putnu monitorings salīdzinājumā ar naktsputniem ir vēl bērna autiņos, un secinājumus pēc viena gada un tik neliela skaita pārbaudīto teritoriju nevar izdarīt. Tāpēc ir skumji skatīties kartē, kur arī šogad ir aizņemti tikai 19 no 46 maršrutiem. Turklāt šis monitorings neprasa agru celšanos no rīta vai naksnīgu izvairīšanos no nikniem suņiem. Varbūt ir vēl kāds putnu pazinējs, kam būtu laiks pastaigai gar jūru jūnijā un jūlijā – ja ne šogad, tad varbūt nākamgad, lai neaizņemto maršrutu kļūtu arvien mazāk?

Komplicētākais un laikietilpīgākais raksts žurnālā atskatās uz interesantākajiem novērojumiem Latvijā 2018. gadā. Lai arī gads Latvijai nenesa jaunas putnu sugas, tomēr tas bija gana interesants un retu novērojumu pilns. Kopā pērn Latvijā novērotas 287 putnu sugas. Paldies Ritvaram Rekmanim par ieguldīto laiku, novērojumus apkopojot un atlasot, kā arī visiem raksta konsultantiem.

LOB Cēsu vietējā grupa jau vairākus gadus rīko sacensības par garāko putnu gada sarakstu bijušajā Cēsu rajona teritorijā. Trīs aizrautīgu putnotāju savstarpējā cīņa dod ļoti pārsteidzošus rezultātus. Tā pagājušajā gadā šajā teritorijā novērotas 200 sugas, kas ir lielisks rezultāts, ņemot vērā ģeogrāfisko vietu.

Liels prieks, ka jaunie ornitologi, kas vēl nesen ķēra un pētīja putnus Papē, izmanto mūsdienu iespējas un tagad strādā Eiropas ornitoloģijas institūtos. Manuprāt, migrācija ir ļoti interesanta un aizraujoša pētniecības tēma, turklāt modernās tehnoloģijas dod iespējas ievākt aizvien vairāk datu. Mārtiņš Briedis stāsta par Šveices Ornitoloģijas institūtā pētīto tēmu: atšķirīgu migrācijas laiku tēviņiem un mātītēm.

Liels paldies visiem – rakstu autoriem, fotogrāfiem, angļu valodas tulcei, literārajai redaktorei un redkolēģijai, kuri piedalījās šī numura tapšanā laikā, kad migrācija un lauka sezona rit pilnā sparā.

This entry was posted in 85 (2019/2) and tagged . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>